1. A. 476. Mācītājs J. Neilands no 1870. līdz 1880. g. Pēterupē.

Brases krogā reiz bijis viens skrodelis par spēlmani. Viņš esot labi spēlējis un visi audis esot dancojuši.

Vienā svētdienas vakarā atbraukuši tur divi jaunkungi ar diviem smukiem melniem zirgiem, paši arī bijuši ģērbušies melnās drēbēs. Tie dancojuši un dancojuši un Jūguši skrodeli, vai nebraukšot arī šiem līdz drusku paspēlēt. Skrodelis arī gājis līdz, un nu aši vien nobraukuši pie vienas lielas mājas. Skrodelis iegājis iekšā, uzvilcis stīgas un sācis spēlēt. Spēlēdams viņš novērojis, ka visi dancotāji dancojuši ko dancojuši, tad gājuši tur kādā kaktā pie liela ūdens trauka un mazgājuši muti. Šis domājis: "Man ar' būs melna mute, kad es tur varētu kaut kā pietikt un, nomazgāt!" Bet skrodelis nav drīkstējis iet. Pa tām starpām ļaudis arvien staigājuši iekšā, ārā un allaž pie tā trauka mazgājuši ar saujām acis. Skrodelis arī reiz nevilšu dabūjis ar kreiso roku pajemt to slapjumu un piešāvis sev pie kreisās acs. Nu viņš aiztaisījis labo aci cieti un redzējis visus tos smukos dancotājus, tik nejaukus kā suņus, cūkas un āžus.

"Nu labi!" skrodelis domājis, "nu es zinu, ka esmu pašā ellē, bet nu jāgādā, kā laukā tiek."

Viņš nu lūdzis tos pašus jaunkungus, kas viņu atveduši, lai aizvedot šo atkai atpakaļ. Jaunkungi bijuši ar mieru, un vēl sadāvājuši viņam visas ķešas pilnas ar papīra naudu. Tā nu skrodelis itin priecīgs aizbrauca uz māju. Bet nu izrādījās, ka skrodeļa būdiņa jau bija noplēsta un visas viņa lietiņas izputinātas. Visi, ar kuŗiem viņš saticies, vaicājuši, kur šis par šiem piezpadsmit gadiem esot bijis. Šie jau domājuši, ka viņš nu vairs dzīvs neesot, tādēļ arī visas viņa mantas esot izputinātas. Skrodelis neko nebēdājis un tik nodomājis: "Nekas! Iešu tik atkal uz Brases krogu spēlēt, būs atkal viss labi."

Aizgājis ar. Nu atminējies, ka jaunkungi šim piepildījuši visas ķešas ar papīra naudu. Sācis vilkt ārā, bet naudas vietā atradušās tik čaukstošas apšu lapas. Nu nospļaudījies un spēlējis. ko nagi nes.

Vienu vakaru uz krogu atbraukuši atkal tie paši abi jaunkungi un sākuši līdz ar citiem dancot. Skrodelis aiztaisījis labo aci, apskatījis abus kungus un redzējis, ka tiem ir zirgu kājas. Viņu zirgi bijuši divas melnas cūkas un kučieris bijis āzis. Visu to redzēdams, skrodelis teicis uz citiem kroga ļaudim: "Ko jūs te ar tiem nešķīstajiem velniem tinaties? Tie jau ir no pašas elles."

Kā šis to izsacījis, tā pienācis viens no jaunkungiem un prasījis skrodelim: "Ar kuŗu aci tad tu tik slikti redzi?"

Tas atbildējis: "Ar kreiso."

To izteikušam, kungs tūlin grābis ar roku acī, izrāvis to laukā un nu abi kungi ar saviem zirgiem un kučieri pazuduši. Ja nebūtu tā runājis, tad būtu labi bijis un viņš varbūt vēl tagad spēlētu Brases krogā. Bet lai nu svilpo ar vienu aci!