2. A.476. K. Bankers no Priedes Dundagas Laukgalos. LP, VIl, I, 614. 1. p. 5.

Bijis reiz koklētājs. Tas vienu vakaru vēlu nācis no dzīŗām mājā un ceļā sastapis vienu sievieti, tā devusi labvakaru. Saņēmis. Nu sieviete lūgusi, lai nākot viņai līdz drusku pakoklēt, dabūšot pilnu kokli zelta naudas. Koklētājs nodomā: "lešu arī!"

Iet, iet - nonāk pie vecas, pagrimušas pils. Ieiet iekšā jauka lielistaba, vidū divi pelēki stabi. Bet nu sanāk pilna lielistaba ļaužu, visi sveši. Ienācēji apsēžas, šim lai pasniedz krēslu. Tā nu apsēžas, sāks koklēt. Koklē, kolē kādu stundu - svešie ļaudis dej un lec, ka put vien. Kā šis apstāsies atpūsties, dejēji arī apstājas un iet otrā pusē lielistabā ēst. Bet iedami ikviens piegriežas pie stabiem, noslauka pie katra staba vienu vaigu.

Koklētājs to redz, nodomā: "Ko tādi tur slauka? Kas šiem tā par ticību?"

Kamēr visi pie galda tur ēd, šis slepeni pie viena staba klvt, arī nogrūž kreiso vaigu gar to. Paēduši,. nāk atkal visi atpakaļ dancot, šim jākoklē vēl. Koklējis, koklējis - te laiks jau uz mājām iet, viesi pazūd.

Nu sieviete ņem viņu, ieved pagrabā, tur sešas mucas pi1^ias zelta naudas. Piebeŗ kokli pilnu ar zeltu, vēl vienu liekšķeri pie- cievām iebeŗ svārku stūrī un tad izved ārā uz dižceļu netāļu no mājām, tai pašā vietā, kur satikusi. Pārnāks nu koklētājs mājā, apskatīsies savu dabūto zelta naudu - kad tevi jupis! - nav nauda, jēli zirga renguļi tie ir! ,

Kur tādus likt? Izbeŗ visus turpat ārā. Rītā paņems savu kokli grib tīrīt, pakrata - birst skaidra zelta nauda ārā. Ies palūkot aiz durvim, kur vakar renguļus bēris, tāpat skaidra zelta nauda. Nu, ko nu? Nu salasa, nu ir naudas vai cik.

Bet drīzumā pilsētā tirgus. Naudas šim diezgan, ies uz tirgu. Tirgojas, skatās tur - uz reizi ierauga to pašu sievieti, kas tonakt vadājusi. 1'ā šis tūlīt klāt : "Vai jūs ar ī te atnākuši tirgū?"

Bet sieviete par to vārdu, ne tev, ne man - dod šim pa kreiso aci un acs ārā. Paliek stulbs ar to aci un ar vienu vien nevar vairs sievieti saredzēt. Tā bijusi tā acs, ka pie staba noslaucījis.