6. A. 476. N. Rancāns Preiļos.

Deivuoja vīns klybs skraucis [poļu un baitkrievu krawiec, skroderis), kurs bīži vīn staiguoja uz krūgu spālātu. Vīnu reiz nūīt jis uz krūgu, jam tur i ols, stota pa garčam [mēram), pa div, spēlej tik vīn. Atspēlējis vysu vokoru, īt uz sātu un sateik brauc kungi ar jaunkundzēm trejūs zyrgūs. Kungi vaicoj skraučam: "Kur tu īsi?"

"Īmu uz sātu, cs asmu spēlnīks," atbild skraucs.

"Tad brauksim ar mums reizē, jo tu esi spēlnīks!"

"Labi!" soka skraucs, sāstas rotūs un nūbrauc ar kungim uz taidu muoju, kur zalts un sudobrs laistos. Jis suoka spēlēt, a kungi ar jaunkundzēm doncuot. Kurs tik īt doncuotu, tys sauvi naudas spēlnīkam maisā. Atīt pušnakts un kungi nūvad skrauci uz sātu.

Ūtrā dīnā nūīt jis uz krūgu, paspēlējis kaidu laiku īt uz sātu un otkon sateik braucūt kungus. Taipat īsādinoj jū un aizraun uz tuom skaistom muojom. Tur jam kungi par spēlēšanu duovyna zalta peipi. Jis nūspēlej leidz vīnpadsmitai stundei, un pīber jam pylnu maisu naudas, tad sādynoj rotūs un aizvad jū uz sātu.

Prīceigs skraucs, ka jam paguoja taida loba peļņa, jau pavysam aizmiersa sovu odotu un trešā vokorā jis otkon krūgā. Paspēlējis kai vysod; īt uz sātu, dūmuodams un skateidamīs, vai nabrauc tī boguotī kungi, kuri jam tik labi moksuoja par spēlēšonu. Tymā stracī kungi kluot un otkon nūvad jū uz sevim spālātu. Skaistuos muojuos redz skraucs, ka vysi kungi smērej kraisu aci ar nazkū nu pūdeņa, kurs stuovēja pīstā pī durovu. Jis ari pajem un pasmērej, bet tikkū īspēja šitū Padareit, redz, ka na kungi, bet valni ar astem doncoj zam juo muzykas, un jam duovynuotuos peipes vītā ryugst aizdagta sokuorne. Maisā na nauda, bet skaidas, a duorgi dzērīni ir yudins un ari duorgi ēdīni zeme. Skraucis ūti nūsabeist, īraudzējis, kur jis tyka, un kai tik kuojos nese, atskrēja uz sātu.

Caturtā vokorā skraucs nūīt uz krūgu un redz, ka valns sēd krūga koktā. Tad vēl redz jis ka tys valns dzāruojim syt ar vāzu, ka tik kaušonā savest. Škraucs paguojis pi valna soka : "Vasals bruoleit!"

Tad valns pasavērīs uz juo vaicoj: "Ar kuru aci mani redzi?" , Ar kraisū."

"Nu ka ar kraisū, tad ša tav !"

Un tai īsyta skraučam par kraisū aci, ka tei par reizi izskrēja nu pīres. Un tai palyka skraucs-spēlnīks ar vīnu aci un vēl ar klybu kuoji.