9. A. 476. P. Š. no P. Dankas Raunā.

Viens skrodelis dikti skaisti spēlējis uz pijolēm. Kāzās, krustabās, arī krogos pa svētdienas vakariem skrodelis bijis vienādi pirmais spēlmanis. Bet kur audis dzer un danco, tur arī velna nekad netrūkst. Skrodeļa mūzika nu iepatikusies arī velnam.

Reiz vēlu vakarā skrodelis nāk no kroga mājā, ceļš viņam iet caur mežu. Meža vidū brauc viņam lepna karīte pretī un kungs liek kučēram apturēt zirgus. Kungs saka skrodelim: ,Klausies, skrodeli, vai tu nevarētu arī manā muižā drusku paspēlēt? Ja tev labi aizmaksāšu."

"Kādēļ ne?" skrodelis atbild, priecādamies par tādu negaidītu godu. Nu tad nāc un sēsties man līdzās!"

Skrodelis nu brauc ar kungu, ka vējš vien svilpo gar karīti

Pēc kāda laika viņi piebrauc pie lielas skaistas pils. Skrodelis ieiet tur iekšā un redz, ka viss tur spīd un mirdz tīrā sidrabai un zeltā. Visi kungi un dāmas ir ģērbušies dārgās melnās drēbēs. Kungi tūlin liek skrodelim spēlēt, un tas arī raun vaļā, kā jau nu mācēdams.

Kad visi ir diezgan izdancojušies, tad viesi samet spēlētājam daudz zelta un sidraba naudas. Skrodelis nu piebāž pilnas ķešas ar naudu un nevar vien nopriecāties par savu lielo bagātību. Pēdīgi piedāvā viņam arī ogles, lai ņemot tās ar' līdza. Kā nu no dāvanas atsacīsies? Skrodelis paņem arī ogles. Tad viņam liek sēsties atkal karītē, un kučērs viņu aizved uz to pašu mežu, kur kungs to bija saticis. Izkāpis no karītes, skrodelis nosviež ogles ceļmalā, bet ar naudu aiziet priecīgs uz māju un liekas gulēt.

Pītā pamodies, skrodelis grib tūlin skaitīt savu nopelnīto naudu, bet izrādās, ka zelta un sidraba naudas vietā viņam ir tikai apšu lapas. Nu viņš iet skatīties, kas tās par oglēm, ko viņš nosviedis ceļmalā; bet ogļu vietā viņš atrod tīrus zelta dukātus.