12. A. 476. Vītols Kursīšu Sūbru Vītolos. LP, VII, I, 6201. p. 8.

Vienreiz gājis viens koklētājs tā ap pusnakti uz mājām. Uz vienreiz nākot šim pretim smalks kungs - teicot, vai negribot nākt līdz kāzās koklēt - došot naudas, cik tikai gribot lai tikai nākot. Koklētājs mierā. Ejot, ejot - uz vienreiz koklētājs redzot, ka esot nogājuši līdz Dobeles vecai pilij. Ieejot iekšā. sākot kāpt pa tādām koka pakāpēm uz augšu. Kungs pieteicis, lai kāpjot prātīgi, kāpjamie esot tādi pagļēvi, ka nesalūztot. Kāpjot, kāpjot - uz vienreiz ieejot skaistā lielistabā: visapkārt gar sienām degot sveces zelta turekļos, visi krēsli esot sudraba - koklētājam tīri acis apžilbējušas. Kungs nosēdinot, vadzi šo tādā skaistā izpušķotā krēslā un teicot, lai uzkoklējot jandāliņu. Kā iesākot koklēt, tā iznākot no citas istabas brūtgāns ar brūti un sākot diet. Līdz šie labi iesākuši jandāliņu diet, pienākot pilna istaba tādu skaistu kungu ar kungu meitām un nu tikai sākot griezt vaļā, ka putot. Kā nu šie savu kārtu izlēkušies, tā atkal pa citām durvim sulaiņi iekšā ar visādiem, smalkiem ēdieniem zelta šķīvjos un, vadzi, pienesot koklētājam arī. Šis atkal sākot vicot, ko var. Ko tad knapinās? Tādus ēdienus vēl nav savā mūžā redzējis, ne arī redzēs. Paēdot, sākot atkal diet. Uz vienreiz koklētājs padzirdot, ka turpat vienā mājā padziedot gailis. Līdz padziedot gailis, tā tas kungs, kas jau viņu tur ievedis, nosviedis lielu čupu naudas viņam pie kājām un uz reizu viss paliekot tik tumšs, ka nekā redzēt. Koklētājs nu liecoties pēc naudas, bet grīdas ne atrast. Tagad palicis vīram baiļi, nedrīkstējis kustēties ne no vietas - gaidījis, kamēr paliek gaišs. Ja, sākot gaisma svīst, šis skatoties, skatoties - nevienas istabas vairs, neviena kunga, ne sulaiņa - šis pats iesēdies vienā mūŗa caurumā, kur senāk logs bijis un pašā augšā - sākusi galva reibt uz zemi skatoties. Par laimi gājuši darbinieki gaŗām, pasaucis tos. Tie pielikuši trepes un tad novākuši šo zemē. Kad nokāpis zemē - redzējis: turpat apakš loga bijusi čupa zelta naudas. Iedevis tiem vīriem katram pa pāris dāldeŗiem, pats piebēris pilnas kabatas un gājis uz mājām dziedādams.