18. A. 476. LP, V, 46 21.

Netāļu no Strazdes Tilta kroga Tukuma Talsu ceļā ir ezers, tā sauktais Cūku ezers. Šinī Cūku ezerā dzīvojot velns. Reiz kāds mūzikants nācis no kāzām un iesnaudies ezera malā. Ap pusnakti iznācis velns no ezera, pamodinājis mūzikantu un vedinājies pijoles mīt. Mūzikants atŗūcis, ka nemīšot; bet velns iekārdinājis viņu, paspēlējis drusku savas pijoles, tās skanējušas tik jausi it kā paši eņeļi tur dziedātu. Nu mūzikants tūlin samijis. Pārgājis mājā, pamodinājis sievu un piestāstījis tai pilnu galvu, kādu laimi saķēris. Sieva atteikusi: "Tad jau labi gan! Bet guli tagad, gan rītā dabūsim tos brīnumus."

Bet kas ir? Rītā atraduši pijoļu vietā zirga lāpstas kaulu. Nu skrējis uz Cūku ezeru un brēcis pilnā kaklā. "Velns, velns, atdodi manas pijoles!"

Te, nezin kā paskatījies, ieraudzījis savas pijoles turpat kadiķu krūmā.