3. A 477. H. Skujiņa, Andrs Ziemelis, no 61 g. vecas Zanas Balodes Aumeisteŗos.

Bīš vienc tāds pustraks kungs, un tas nerroš varen savus cilvēkus. Reiz nu kungs atsaucis uz muižu vienu savu saimnieku un sacīš šim tā: "Ved mani uz elli!"

Saimnieks pārbijies, ka vais nekur stilt: "Vai manu dienīnu! Ko lei nu dara? Kas to zin, kur uz elli brauc?" Nu un saimnieks nevarēš kungam ne mē, ne bē pasacīt. Bet kungs no šitās reizas sācis saimnieku skaudīgi nerrot.

Pagāš labs lūgs un kungs akal reiz atvēstīš saimnieku uz muižu un sacīš: "Ved mani uz elli!"

Nu saimnieks labi pārdomāš un tā sacīš: "Labi, brauksim!" Nu saimnieks sataisījies, kungs kāpis vāģos iekšā un saimnieks braucis tik pa ceļu prom. Saimnieks piesaucis Dievu un pats pie sevis nosacīš: "Kungs, rādi nu man ceļu, kur ir elle!"

Saimnieks braucis, braucis - braucis trīs dienas un naktis un pēdīgi dabraucis pie skaudīgi smukas pils, kas laistīsies vienos uguņos. Kungs iegāš iekšā un saimnieks palicis ārā gaidot.

Saimnieks gaidīš, gaidīš lielu lugu, bet kunga, kā nejūt, tā nejūt. Nu saimnieks dagāš pie viena loga un paskatījies iekšā . Bet nu palicis pavisam stīvs no bailēm un tik vie izgrūdis: "Vai, vai!"

Velli bīši kungu uzlikuši uz galda un paši dzīvāši apkārt. Kuŗš tik danācis pie kunga, tas tūlī cirtis ar zobenu un nokodis kumāsu. Kungs locījies, kā tārps un neganti kliedzis. Bet nu vienc vellc pamanīš, ka saimnieks stāv aiz loga. Vellc danācis pie loga un prasīš saimniekam: "Cik tu gribi par to vērsi (kungu) ?"

Nu saimnieks no bailēm vairs nezināš ko darīt un nevarēš ne vārdīna izrunāt. Bet otrs vellc kliedzis uz pirmo: "Do viņam labi dau, ka šis mums atvedis tik brengu vērsi!"

Nu pirmais vellc akal sacīš saimniekam: "Klā deķi zemē!" Saimnieks aizskrēš pie vāģim, paņēmis zirga deķi un no-klāš pie loga. Tūlī vellc pa logu izsviedis trīs šķipeles zelta un sidraba tin vēlēš saimniekam, lai šis braucot uz māju.

Saimnieks braucis trīs dienas un naktis, kāmē aizkūlies mājā.