5. A. 477. Kultūras balss krājuma pasaka no Latgales.

Reiz dzīvoja viens kungs, kas ļaudis spiezdams un mocīdams, bija sakrājis ļoti daudz naudas un palicis dikti bagāts. Viņam palika bailes par savu netaisno dzīvi, un, nožēlodams savus grēkus, viņš uzcēla par savu naudu vienu skaistu baznīcu. Kad baznīca bija gatava, tad arī bagātais kungs iegāja savā celtā baznīcā. Bet kad viņš nonāca līdz ēkas vidum, tad tur atvērās zeme un kungs iekrita bezdibenā.

Kad mācītājs iesvētīja jauno baznīcu, viņš negribēja aizmirst arī ēkas cēlēju un, sprediķi sacīdams, iesaucās: "Kas aizies un atvedis mūsu baznīcas saimnieku?"

To dzird viens jauns kaŗavīrs un saka: "Es iešu un viņu atvedīšu."

Pēc dievvārdiem uzplēš baznīcas grīdu, atrod tur zemē lielu caurumu un karavīrs nolaižas tur zemē, meklēt pazudušo kungu. Pēc kādām dienām kaŗavīrs iznāk atkal no bezdibeņa un stāsta, ka kungs tikai tad tikšot atpakaļ virs zemes, kad viņa sieva un bērni izdalīšot visu mantu nabagiem.

Sieva un bērni arī visu izdara, kā kaŗavīrs bija stāstījis, un tad arī pārnāk bagātais kungs atkal atpakaļ. Bet nu viņš bija palicis ļoti taisns un žēlīgs, un aužu nemaz vairs nemocīja.

Piezīme. Šī pasaka ir atstāstīta rakstu valodā. P. Š.