Raganas svešā zemē.

 

3. A. 478. A. Lerchis- Puškaitis Pienavā. LP. III, 108.

Kādā jaungada vakarā pietrūcies Ķeņču kalpiem sīvā. Katrs labprāt būtu aizgājis līdz Džūkstes krogam citam pakaļ, jo šnabis toreiz maksājis tik deviņas kapeikas stopā, ja tikai sasodītais Raganu kalns nebūtu bijis ceļā. Kad Ķeņču drošais kalps redzējis, ka neviena negadās, kam dūšas pēc cita iet, tad dusmīgs iesaucies: "Sēnalu zaķi, dodiet naudu! es nevien sīvā pārnesīšu, bet izdzīšu arī vēl Raganu kalnā spogus."

Tā lepni un droši tas aizgājis. Citi brīnodāmies par vīra drošību, nosēdušies gar galdiņu, stāstīdami viens otram Raganu kalniņa teikas, pasakas un gaidījuši aizgājēju pārnākam. Gaidījuši, gaidījuši, bet kā nenāk, tā nenāk, un kad to vēl gaiļos nesagaidījuši, tad visi sataisījušies iet meklēt. Meklētāji beigās arī atraduši nabadziņu Raganu kalnā puspaģībušu bez sajēgas. Kad tas pēc laba laika atkal atžilbis, tad izstāstījis, ka no Džūkstes krogus atpakaļ nākdams, ieraudzījis Raganu kalnā jauku pili ar daudz logiem, katru logu ar divām svecēm apgaismotu. No ziņkārības viņš, pielīdis pie viena loga lūkoties, kas īsteni iekšā atronas. Ak brīnumi! acis no spožuma un greznuma apžibējušas. Viss laistījies zeltā, sudrabā. Plašajā istabas vidū atradies garš galds dažādiem ēdieniem, dzērieniem, divām slaucenēm un diviem koka kausiem ar zelta vākiem. Ap gaidu, sēdējušas divpadsmit lielas gaŗas sievas, melnām micēm galvā, sarkaniem lakatiem, īsiem lindrakiem, baltām zeķēm, ap kuŗām bijuši apsieti sarkani prievieti un lielām koku tupelēm. Tupeles bijušas apsistas ar dzelzs nagliņām. Visas sēdējušas nopietni un klusi Tik viena pašā gaida galā, pacēlusies un dāvinājusi no lielas sudraba dozes citām kaut kādas dāvanas. Arī brīnišķīgi jauka mūzika atskanējusi. Bet kad viena pamanījusi, ka kāds to visu noskatās, tad jaukā pils ar pērkona troksni ugunim un zemes trīcēšanu nogrimusi, no kam viņš tad arī tā nobaidījies, ka palicis uz vietas.

Senāk šinī kalnā raganas esot dedzinātas, no kam tad kalns minēto vārdu dabūjis. Citi atkal saka, ka tur senču laikos esot upurēts.