5. A. 478. A. Mednis Limbažos. Folkloras archīva kr.

Puisis noskatījies, uz sola gulēdams, ka saimniece ar meitu pie krāsns stāvēdamas, viena pēc otras palaiza no podiņa un spudūks! krāsnī iekšā. Puisis arī palaizījis un ticis kā ar vēju ierauts krāsnī iekšā. Tad viņš atradies kādā lielā istabā. Istabas vidū bijusi liela sviesta kaudze. Viņa saimniece stāvējusi pašā galā, minusi. Apkārt jājušas raganas uz slotām. Saimniece ieraudzījusi puisi, sabārusi šo, ko nācis, varot iziet slikti. Tad notupinājusi apakš beņķa un pieteikusi, lai sēž mierīgi un ne par ko nesmejas. Te ienācis vīrs tieviņš, tieviņš kā spička, abi gali resni, resni. Puisis sācis smieties. Ragana pieskrējusi un teikusi, ka nu jābēg. Pieteikusi puisim, ka jāiet par augstu, lai nebrīnās. Raganas laidušās aši prom. Bijis pārāk augstu un puisis iesaucies: "Vai cik augstu."

Visi nokrituši zemē upē. Raganas noslīkušas, puisis mācējis peldēt un izglābies. Raganām bijis palicis daudz mantas, un tās nu palikušas puisim.