6. A. 478. J Danovskis Dagdas Zundēs, Kultūras balss kr.

Dzeivuoja veirs ar sīvu. Veira vuords beja Juons, bet sīvas vuords Muora. Juoņam kaimiņi daudz reižu sacīja: "Juon, tova sīva Muora būrinīca."

Juons tam naticēja. Vīnu reiz, Juons dūmuoja puorsalīcynuot, voi pareizi viņa sīva Muora būrinīca. Viņš sagaidējis Juoņa dīnas vokoru, suoka pīsorguot, kū sīva darīs. Juons atsagula gulēt. bet namīg. Muora naguoja gulēt un par laiciņu suoka saukt: "Juoņ, Juoņ!" Gribādama puorsalīcynuot, voi Juons aizmidzis. Juons naatsasaucja, pīsametja par aizmygušu. Tod Muora pajēmja nazi, daguoja pī cepļa un ruovja ar nazi par cepli. Tod nazi īspraudusja cepļa prīškā izskrēja par škūrstini uorā. Juons vysu redzēja. Kai tikai sīva par škūrstini izskrēja, Juons ari pīguoja pī cepļa, pajēmja nazi un ruovja par cepli. Tod nazi īspraudja cepļa prīškā un izskrēja pa škūrstini uorā. Viņš nūskrēja uz vīna lela kolna līkni un redz: ka pylna līkņa ļaužu un vysi stuov rindā, viņa sīva Muora arī stuov rindā. Juons pīguoja kluot pī viņu un ari nūstuoja rindā. Tod atguoja Ļucipers ar trejom acim, garu dagunu, osim garim zūbim, uodas capurīti, pazeltētu mēteli, sorkonom biksem un meikstim sorkonim zamža cymdim un zuobokim. Pīguojis kluot ar sovaidu zeimi vysus apsveicja un suoka pavēlēt, kū kuram darīt. Juoņa dīnas naktī. Kuram kū pavēlēja, tvs tyuleņ vys pauda. Juons labtik puorsabeida, bet sajēmis sirdī drūsumu, palyka stuovēt rindā. Ļucipers vysim pavēlējis, kū kuram darīt, pīguoja kluot pī Juoņa un labi puorsavērīs sovā malnajā gruomotā ar sorkonim rokstim, vaicoj: "Kai tu te tyki un kū vēlīs darīt Juoņa dīnas naktī?"

Juons nūsabeidīs soka: "Es vēļūs īt uz muojom."

Tod Ļucipers īdevja Juoņam zyrgu ar vīnu zalta un ūtru sudobra spolvu un pīsacīja: "Še tev zyrgs un juoj uz muojom, tikai ceļā nasoki uz zyrga ni ptrru, ni nu. Kad atjuosi uz muojom, zyrgu pastoti klāvā ar pakaļi uz durovom un zvrgu nikam naruodi."

Juons, pajēmis zyrgu, atjuoja uz muojom, nasacēdams ni ptrru, ni nu, kai i Lucipers pasacēja un pastatēja klāvā ar pakaļi uz durovom un nūguoja gulātu. Juoņa dīnas reitā uz Juoni atguoja viņa kaimiņš un Juons pastuostēja kaimiņam, kaids viņam zyrgs. Kaimiņš grib redzēt taidu breiniškīgu zyrgu um lyudz Juoni, lai paruoda. Juons nūīt ar sovu kaimiņi uz klāvu, atdora durovas un skotuos: klāvā na zyrgs, bet lela, plota egle, taida ka navar īīt klāvā.

Pēc tuo Juons nūguoja pī muocītuoja grāku syudzātu un pasacīja muocītuojam par vysu nūtykušū. Muocītuojs napījēmja Juoņa pī grāku syudzēšonas 1eidz tam laikam, koleidz Juons atvess pī grāku syudzēšonas sovu sīvu Muoru. Juoņam par garu laiku un ar lelom pyulem izadevja Muoru nūvest pī grāku syudzēšonas. Muora, grākus izsyudzējusja, tyulen nūmyra.