8. A. 478. Teicējs O. Jaudzems Makašānu pa. Kultūras balss kr.

Vīns jauns puis's, sadūmuoja precētīs un nūguoja pa pasauli meklēt sev jaunives. Īīt jis par mežu un veras: pa gaisu skrīn rogona uz slūtas. Kad īraudzēja rogona cylvāku, tyuleņ nūsataidja uz zemes un vaicoj puišam: "Kur tu īsi un kuo gribi dabuot?"

Puis's izstuostija rogonai, ka jis grib precētīs un īt meklēt pa pasauli sev jaunives. Rogona runoj puišam: "Ej pēc manis, es zynu septiņas smukas meitas, nu kurom tu varēsi izlasīt sev sīvu!"

Puis's nūguoja tur, kur nūvedja jū rogona. Jī guoja, guoja un daguoja pi vīnas dzeļža ustabiņas. Īguoja jī tymā dzeļža ustabiņā un puis's dūmoj, ka jis tagad tyka rogonas nogūs. Ustabiņā guoja tauku smoka un vysur vuoļuojās daudz kaulu. Rogona ivedja puisi smukā kambarī un lyka puišam īt gulātu, bet naktī jei atvešūt pi juo gultas septiņas smukas meitas, nu kurom jis varēšūt izlasīt sev jaunivi.

"Labi!" pasacīja puis's un nūguoja gulātu. Naktī atīt pi juo rogona un runoj: "Nu, moksoj naudu, tūlaik losi sev jaunivi!" Puis's atdevja vysu sovu naudu rogonai. Jei suoka laist meitas. Beja tai tymss, ka navarēja nikuo redzēt, kaidu pajemt, varēja taustīt ar rūkom, bet runuot navarēja. Suoka puis's ar rūkom taustīt. Pi pyrmuos meitas jis atroda uz daguna pīaugušus motus ūtrai un trešai ari taipat. Tad puis's pats sevī dūmoj: "Varbyut, te vysas valna meitas!"

Caturtai veras, ka nav uz daguna motu un puis's runoj: oma!"

Rogona aizdadzynuoja guni, veras, ka puis's izjēmja vīnu smuku un jaunu buorinīti, kura beja cīši nabadzīga. Rogona nagrib atdūt buorinītes un runoj: "Utrā dīnā losi vēl, kaida tūlaik tev patiks, tū pajemsi sev pa jaunivi!"

"Labi!" pasacīja puis's.

Reitā rogona otkon tymsā pastatīja puisi un laidja meitas īt, bet rogona skaita. Kai guoja sastuo, īknībja puišam rūkā. Puiss klīdzja: "Gona!"

Rogona aizdadzynuoja guni, veras: otkon tū pat buorinīti. Sasadusmuoja rogona un pasacīja: "Reitā kaidu izlasīsi, tej lai byus tova sīva!"

"Labi!" pasacīja puis's.

Trešā naktī rogona vysas septiņas meitas salyka vīnā gultā, apsedzja ar deči un pametja vaļā pa vīnai acei kotras meitas. Rogona pasaucja puisi un runoj : "Te vysas septiņas meitas un kotrai meitai ir vaļā acs, kuru tu gribi, tū jem!"

Puis's veras, ka vīna acs drusku pasakustynuoja. Puis's ruoda uz trešū nu lobūs puses. Rogona nūjemja deči veras : otkon buorinīte. Kū darīt? Rogona atdevja buorinīti puišam par jaunivi. Puis's pajēmja buorinīti un atvedja uz sovu sātu, apsaprecēja un tagad labi dzeivoj.