4. A.480. J. Gobziņš Durzugē. Jkr. V, 101 (66). LP, VII, Il, 27, 9, 5.

Meitenītei nebija ne tēva, ne mātes; viņu pieņēma kāda saim- niece un lika tai akas malā dzijas vērpt. Te vārpsta iekrita vipai akā. Nabadzīte tecēja pie saimnieces un sūdzējās par to, kas uoticis. Saimniece lika viņai pakaļ lēkt. Meitene lēc akā un iz- krita cauri uz zaļas zāles. 'iur apakšā ganījā cūku gans. Viņa tam prasīja: "Vai neredzēji manas vārpstas?"

"Redzēju gan," cūku gans atbi.ldēja, "vecs vīriņš nesa to." Viņa gāja tālāk, azgāja lopu ganu un prasīja tam: "Vai neredzēji vīriņa ar vārpstu?"

"lZēdzēju gan," lopu gans atbildēja, "viņš tur," uz ceļu rādīdams, "pa to aizgāja."

Viņa gāja pa šo ceļu un nonāca pie vīriņa.

"Vai jums nav manas vārpstas?" tā viņam prasīja.

"Ira gan," tas atbildēja, "bet bez rrcaksas jau neatdošu, izkurini pirti. Tur pie sta]ļa ir virca, uz lauka ir maitas kauli, grāvī ir ērkšķi."

Bet viņa aizgāja uz mežu, salasīja žagarus, tad sanesa ūden.i, sasēja bērzu slotu, izkurināja pirti un veco vīriņu nomazgāja. Vecais sacīja: "Šovakar mājās tevi nelaidīšu, ej no rīta."

Rītā viņš veda meiteni kambarī, kur bija lādes un lādītes un prasīja viņai: "Kuŗu lādi tu vēlies?"

"Šito", meitene atteica. uz 1ādīti rādīdatna. Paņēmusi lādīti, vecais nu viņu pavadīja. Pie 1opu gana nonākot gana suņi rēja : -"Am, am! DŽlndŽ, dŽl'ndŽ!"

Pie cūku gana nonākot, gana suņi rēja: "Am, am! Dzindi, dŽiIldŽi"

Viņi nonāca pie vārtiem, pa kutiem sērdienīte bija iekritusi. Vecais nu viņu uzspūdzināja uz augšu. Meitene steidzās ar lādīti klētī, a'ttaisīja šo un ieraudzīja, ka tā bija pilna ar zelta naudu. Savos priekos viņa stāstīja saimniecei, kāda 1aitne tai bijusi.

Nu saimniece sūtīja arī savv meitu akas malā vērpt. Šī negaidīja vis, kamēr notrūks pavediens, bet pati norāva to, ierrleta vārpstu akā - tad pati ielēca pakaj un nokrita uz to pašu vietu, kur sērdienīte bija nokritusi. Viņa satika to pašu cūku ganu un to pašu govju ganu, prasīja viņiem to pašu, ko sērdienīte bija prasījusi. Tie atbildēja to Pašu, ko sērdienītei atbildējuši. Viņa uonāca pie vecīša un prasija tam, vai tas neesot viņas vārpstu dabūjis.

"Dabūju gan;" viņš atteica, "bet par velti neatdošu. 1zkurin.i pirti ar maitas kauliem, sasieni slotu no ērkšķiem un pie stalļa ir virca."

Viņa, visu to izdarīja. Kad pirts bija gatava, tad viņa veda veco uz pirti un sāka to ar ērkšķiem pērt, tā kā vecais uz augšu lēca, jo ērkšķi viņu briesmīgi durstīja. Vecais arī viņu nelaida uz mājām. No rīta ieveda viyn klētī un prasīja, kuŗu 1ādi vēlotieēs. Viņa sacīja, ka gribot to lielāko. Vecais viņai arī to deva un pavadīja viņu uz mājām. Kad viņa nāca pie govju gana, tad gana sunītis rēja: "Am, am. klab, klab!"

Cūku gana sunītis rēja tāpat: "Am, am, klab, klab!"

Kad nu viņi bija nonākuši pie akas, tad vecais viņu uzspūdzināja augšā, tāpat kā sērdienīti. Lādi klētī ienesušas, ntāte un meita steidzās lādi attaisīt. Bet naudas vietā izšāvās ug,uls un nodedzināja klēti. Visa manta sadega, tikai sērdienītes lādīte nē.