13. A 40. J. Brūnais Nīcā. LP, VI, 840 (19. piez.).

Pamāte likusi sietā ūdeni nest no akas. Un kad pameita ne jaudāja atnest, tad iegrūdusi to akā. Tur apakšā pameita ieraudzījusi ābeli; tā lūgusies, lai nobirdinot ābolus. Nobirdinājusi. Tad atradusi maizes cepēju; tā lūgusies, lai sašaunot maizi krāsnī. Sašāvusi. Tad nogājusi pie Sniega mātes un palikusi tur par meitu. Sniega māte likusi pameitai savus spilveņus putināt un pieteikusi, lai visur ejot, bet tai kūtī lai neejot, kas ar lūku aizsieta. Pameita negājusi tai kūtī, bet iegājusi labāk tai kūtī, kam durvis ar suku bijušas aizgrieztas. Un līdz tur iegājusi, ieraudzījusi vienu zelta buku (āzi). Tūlin kāpusi āzim mugurā un jājusi uz mājām. Jājusi, jājusi - atjājusi pie maizes cepējas - velns dzinies pakaļ. Nu maizes cepēja sūtījusi pameitu ar āzi projām: lai pasteidzot jāt! Līdz ko pameita aizjājusi, te velns pie maizes cepējas iekšā: vai neesot redzējusi meitu uz bucīša jājam? Neesot, šī atteikusi.

Par to starpu pameita bija aizjājusi pie ābeles. Bet ābele: teikusi: "Velns dzenas pakaļ, steidz jāt!"

Līdz bijusi gabalā, te velns pie ābeles klāt: vai neesot redzējusi meitu uz bucīša jājam?

Neesot, ābele atteikusi.

Velns nu griezies atpakaļ un pameita laimīgi izjājusi no akas. Bet pamāte, tik dārgu āzi ieraudzīdama, par varu gribējusi arī savai meitai tādu sadabūt un tādēļ tīšu iegrūdusi mātes meitu akā.

Mātes meita to pasu ābeli, to pašu maizes cepēju satikusi; bet tā ne ābeli purinājusi, ne maizi sašāvusi, jo neesot vaļas. Nogājusi pie Sniega mātes, tā pieteikusi, lai tai kūtī neejot, kas ar lūku aizsieta. Bet šī gājusi un tur arī zelta āzi atradusi gan. Kāpusi mugurā un sākusi jāt. Atjājusi pie maizes cepējas, velns dzinies pakaļ un vaicājis cepējai, vai meitu ar zelta āzi neesot manījusi.

"Esmu gan, viņai vajaga tagad būt jau pie ābeles!"

Aizskrējis pie ābeles: vai neesot manījusi meitu ar āzi? "Esmu gan, viņai vajaga drīzi pie akas būt!"

Velns nu lobis pakal, panācis mātes meitu pie akas un noplēsis.

Pamāte nu raudājusi pēc savas meitas visu mūžu.

Piezīme. L P. ir saņēmls vēl citu variantu no Nīcas. kur sniega mātes vietā minēta raganas pils. Turpat arī ragana dzinusies meitai pakaļ nevis velns. Sniega māte še atkal ir cēlusies no J. Zvaigznītes tulkotās pasakas (Ievads. 111. I. p.), kas ir izplatīta ar "Skolas maizi" (ibid. 117. 1. p.) P. Š.