16. A. 480. A. Bīlenšteina kr. Mūrmuižā. LP, VI. 840 (19. piez.).

Pameita iedama ieraudzījusi ābeli; tā lūgusies, lai nopurinot ābolus. Nopurinājusi. Tad tālāk iedama, ieraudzījusi maizes cepli; tas lūdzies: maize patlaban esot gatava, lai velkot ārā! Izvilkusi. Beidzot uzgājusi vienu mājiņu ar vecenīti. Viņa šai vecenītei kalpojusi tādu laiciņu un tad vēlējusies pie pamātes mājā tikt. Vecenīte nu pavadījusi pameitu līdz dzelzs vārtiem un tur tad pameita apbirusi ar zeltu. Nu pamāte arī sūtījusi savu meitu tādu zelta laimi meklēt. Bet tā atteikusi ābelei: "Lai velns tevi purina!" un krāsnij; "Lai cits velk maizi laukā!"

Beidzot, kad vecenīte šo vedusi pie dzelzs vārtiem, tad lijis piķis zemē un sliņķe pārgājusi mājā itin melna.