18. A. 480. Kristaps Ķerkliņš Ūziņos. LP, VII, II, 27, 8, 4.

Pameitai vērpjot, pirksti pārdiluši, spole asiņaina notaisījusies. Gājusi pie akas mazgāt, iekritusi spole akā. Lēkusi pakaļ un nonākusi zaļā pļavā, tur ābele lūgusi, lai nopurinājot. Padarījusi to. Tad satikusi aitiņu: lai nocērpot. Nocērpusi. Satikusi gosniņu: lai izslaucot. Izslaukusi. Satikusi zirdziņu sapītu dzelzs pinekļiem: lai atpinot. Atpinusi, Beidzot gadījusies mājiņa ar vecenīti. Tā liek pirti kurināt un nopērt. Žēlodama, labi. nopērusi. Mātes meita tīšu ielēc akā, nepurina ābeli, necērp aitu, neslauc govi, neatpin zirgu. Sērdiene dabūjusi dāvanas top bagāta, bet mātes meita ņem bēdīgu galu.