24. A. 480. A. Lerchis -Puškaitis Džūkstē -Pienavā. LP, I, l35.

Kāda pamāte deva savai pameitai pelus ēst un visgŗūtākos darbus strādāt. Kādu dienu pamāte pavēl pameitai melnas dzijas par baltām izmazgāt un baltas par melnām. Nabadzīte mazgā un raud, mazgā un raud. Te piegadās balts suns un saka: "Neraudi, dod man dzijas, gan es viņas tādas izmazgāšu."

Suns mazgā un izmazgā. Viņš pasniedz bārenītei dzijas un tad saka: "No rīta pamāte tevi padzīs. Tomēr nebēdā nekā, aizej uz muižu pie kunga un lūdz kādu kumosiņu maizes! Viņš tev iedos maizi un aicinās pie galda ēst; bet pie galda neēd, ieej labāk aizkrāsnē un apēd tur!"

Meitiņa tā izdara un, re, aizkrāsnē tai gadās zelta mati. Kungam zeltmatīte patīk; viņš apprec to.