3. A. 480. 510. A. Brīvnieku Liesma no Elzbetes Olmanes Rumbeniekos. Jkr. V, 73 (43). LP, VII, II, 27, 7, 1.

Vienai mātei bija meita. Māte nomira un meitenīti pieņēma audzināt cita māte. Bet citai mātei bija pašai meita, ko tā daudz vairāk mīlēja nekā pieņemto. Māte deva savai meitai tik labu ko ēst un smukas drēbes, bet bārenītei sliktu ēdienu, drēbes nemaz, tā ka tai vajadzēja pusplikai iet. Bārenīte bija dikti laba un no citiem mīlēta; sievas, kas pie viņas audžu mātes kalpoja, deva klusu viņai ēst. Meitene neapēda visu, bet deva daļu arī saviem lopiņiem: sunītim, kaķītim, gailītim, vistiņai. Audžu māte veda bārenīti uz pirti vaktēt, jo deģis solījies to nodedzināt. Viņa teica, lai meitene divi naktis vaktējot, tad atkal vaktēšot divi naktis viņas pašas meita. Bārenīte, paēdinājusi savu sunīti, kaķīti, gailīti un vistiņu, aizgāja ar saviem lopiņiem uz pirti. Uguni iededzinājusi un noģērbusies, grib meitene patlaban iet gulēt. te kāds dauzās pie durvim un sauc: "Meita, laid iekšā!"

Meitene apvaicājas pie saviem lopiņiem: "Sunīti, kaķīti, gailīti, vistiņa, vai laidīšu?"

Lopiņi saka: "Nē!" Atkal dauzās kāds pie durvim un sauc: Meita, laid iekšā!"

Meitene no auna apvaicājas pie saviem lopiņiem un šie saka: "Nē!"

Trešo reizi dauzās pie durvim un sauc: "Meit, laid iekšā!" Meitene vēl reiz apvaicājas pie saviem lopiņiem un nu šie saka: "Laid!"

Viņa ielaiž. Pa durvim ienāk vīrietis un teic : "Meita, aun kājas zemē!"

Meitene apvaicājas pie saviem lopiņiem: "Sunīti, kaķīti, gailīti, vistiņa, vai aušu?"

Lopiņi saka: "Nē!"

Vīrs otrreiz pavēl: "Meita, aun kājas zemē!"

Meitene no jauna apvaicājas pie saviem lopiņiem un tie saka: Nē!"

" Vēl reiz pavēl vīrs: "Meita, aun kājas zemē!"

Meitene vēl reiz apvaicājas pie saviem lopiņiem un šie saka: Aun!"

Viņa noaun vīram kājas. Šis saka: "Meita, taisi gultu!" Meitene apvaicājas pie saviem lopiņiem: "Sunīti, kaķīti. gailīti, vistiņa, vai taisīšu?`

Lopiņi saka: "Nē ! "

Vīrs atjauno pavēli: "Meita, taisi gultu!"

Meitene vēl reiz apvaicājas pie saviem lopiņiem un tie saka: Nē!"

" Vīrs trešu reizi pavēl: "Meita, taisi gultu!"

Meitene vēl reiz apvaicājas pie saviem lopiņiem un nu tie saka: "Taisi!"

Meitene uztaisa gultu vīrs apgulstas. Meitene izdzēš uguni un pati arī iet gulēt, krustu pārmezdama, Dievu pielūgdama, lai viņš viņu apsargātu. Sunītis palien apakš lāvas, kaķītis ielien krāsnī, vistiņa un gailītis uzlēc uz krāsni. Pusnaktī iedziedas gailītis un vīrs šmauc projām, atstādams podu ar zelta un sudraba naudu.

Otru nakti meitene atkal iet uz pirti un līdzi ar viņu viņas lopiņi: sunītis, kaķītis, gailītis, vistiņa. Meitene noģērbusies taisās patlaban iet gulēt, te dauzās kāds pie durvim un sauc: "Meita, laid iekšā!"

Viss atkārtojās kā vakarnakt. Meitene izdzēš uguni un iet gulēt, krustu pārmezdama, Dievu pielūgdama, lai viņš viņu apsarga. Sunītis palien apakš lāvas, kaķītis ielien krāsni, gailītis un vistiņa uzlēc uz krāsni. Pusnaktī iedziedas gailītis un virs šmauc projām, atstādams pulka smalku zīda kleišu, raibu, lielu lakatu, spožas kurpes ar sudraba sprādzēm un ko neko, kas tas ir smalks ko apģērbt.

Bārenīte, mājās pārnākusi, rādīja no lieliem priekiem arī savai audžu mātei un viņas meitai savas smukās lietas un to

naudu. Audžu māte nu deva viņai ēst to labāko un ko tik tā vien gribēja un tikmēr nerima, kamēr nebija no viņas izkrāpusi, kur tā visu to ņēmusi. Nākošu nakti gāja īstā meita uz pirti un paņēma arī sunīti, kaķīti, gailīti un vistiņu līdzi, bet ēst tiem nekā nedeva. Kad viņa bija noģērbusies, kāds pie durvim dauzās un sauca: "Meita, laid iekšā!"

Meita prasīja lopiņiem: "Sunīti, kaķīti, gailīti, vistiņa, vai laidīšu?"

Lopiņi teica: "Laid!"

Meita ielaiž. Pa durvim ienāk vīrietis, apsēžas un uzsauc : "Meita, aun kājas zemē!"

Meita prasīja lopiņiem: "Sunīti, kaķīti, gailīti, vistiņa, vai aušu?"

Lopiņi saka: "Aun!"

Meita noaun vīram kājas. Nu šis pavēl: "Meita, taisi gultu!" Meita prasa lopiņiem: "Sunīti, kaķīti, gailīti, vistiņa, vai taisīšu?"

Lopiņi saka: "Taisi!"

Meita gultu uztaisa, vīrs apgulstas. Meita izdzēš uguni un pati arī iet gulēt; bet priekš gulēt iešanas ne apkrustās, ne arī Dievu pielūdz. Sunītis ir palīdis zem lāvas, kaķītis ielīdis krāsnī, gailītis un vistiņa uzlēkuši uz krāsns. Pēc laiciņa uzsauc vīrs : "Meita, nāc klāt gulēt!"

Meita prasa lopiņiem: "Sunīti, kaķīti, gailīti, vistiņa, vai iešu?"

Lopiņi saka: "Ej!"

Nu meita noliekas pie vīra gulēt. Pusnaktī gailītis iedziedas. vīrs, par velnu pārvērties, izšmauc ar meitu pa durvim. No rīta brauc ceļinieki gar Pirti un apstājās pārtraukti. Māte, to redzēdama, domā: "Mana meitiņa tur būs izkārusi savas zīžu drānas, ka visi viņu apbrīno!"

Viņa pati arī tur noiet redzēt. Un ko tā ierauga? Savu meitu pakārtu. Māte saslimst un vairs neceļas.

Bārenīti pieņēma cita māte, kam arī bija meita. Svētdienā gribēja bārenīte pašas meitai līdzi iet uz baznīcu. Bet audžu māte, ieraudzījusi bārenītes košo apģērbu, un redzēdama ka tā smukāka par viņas meitu, nelaida bārenīti ne par ko uz baznīcu, iebēra sieku linsēklu pelnos un lika viņai izlasīt linsēklas no pelniem pa to laiku. kamēr viņas meita ir baznīcā.