5. A. 480. P. Briediņš Durzupē. LP, IV, 161 (33, 2).

[Mātei divas meitas: īsta meita un pameita. Pamāte aizsūtījusi pameitu uz pirti gulēt, kur velns bijis ieviesies Pameita aiziet tur ar sunīti, kaķīti un gailīti. Atnācis velns un], pie pirts durvim klauvēdams, tā runājis: "Bum, bum! meitiņ, laid man iekšā - naudas kule aiz durvim, tā pieder tev!" (trīs reizes velns tā sacījis).

"Sunīti, kaķīti, gailīti, vai laidīšu?" "Nē, vēl nav laiks!"

Kad trešo reizi sērdiene prasījusi, tad tikai lopiņi atbildējuši: "Laid, nu ir laiks!"

Iekšā velns atkal teicis : "Bum, bum! meitiņ, tais' man guļu naudas kule pirtī - tā pieder tev!" (tā pa trim lāgiem).

Sērdiene prasījusi trīs reizes: "Vai taisīšu?"

Trešo reizi lopiņi atbildējuši: "Taisi, nu ir laiks!"

Trešo reizi velns teicis: "Bum! bum! meitiņ, nāc gulēt -naudas kule pirtī - tā pieder tev!" (tā par trim lāgiem).

Bet sērdiene katrreiz prasījusi: - "Vai iešu?"

"Neej!" lopiņi atteikuši. Trešo reizi prasot, gailītis sācis dziedāt, sunīts riet, kalis ņaudēt. Velns aizbēdzis un visa nauda palikusi pirtī.

Bet mātes meita, tā neprasījusi sunītim, kaķītim, gailītim padomu; velns tādēļ to saplosījis, līdz ko apgūlusies viņam blakus.