7. A. 480.H. Skujiņa, Andrs Ziemelis. no Martas Kuplās Plāņu pag.

Vienai mātei bīsi īstā meita un pameita. Īsto meitu mātc glabāsi, kā jau īsto meitu un šo visādīgi lutināsi un bīsi. Bet pameitu māte nevarēsi ne pa acu galam ieraudzīt un šo visādīgi nerrosi un bīsi.

Reiz, vakarā, pamāte izdzinusi pameitu no istabas laukā. Kur nu pameita paliks pa nakti? Šī aizgāsi uz pirtīnu. Bet šai bīš pirtīnā bailes vienai pašai pa nakti gulēt un šī paņēmusi līdz suni, kaķi un gaili. Ap pusnakti rijā ienācis vellc ar lielu naudas zuti un sācis naudu skaitīt. Kā suns, kaķis un gailis pamanīši vellu. tā suns sācis riet, kaķis ņaudēt un gailis dziedāt. Vellc nu pārbijies, aizskrēš, ka zemes vie nodimdēšas un atstāš naudas zuti pirtīnā.

Ritīnā pameita gāsi uz istabu un ņēmusi vella naudas zuti ar līdz. Ka pamāte redzēsi, ka pameitai pasaulīgi dau naudas, tā šī prasīsi, kurt' šī naudu ņēmusi. Pameita izstāstīsi, kā bīš, kā vellc ienācis pirtīnā ar visu naudas zuti un akal aizgāš un naudas zuti atstāš pirtīnā.

Otrā vakarā pamāte nu stellēsi savu īsto meitu uz pirtīnu. Šī jau nu akal domāsi, ka nāks vellc un atstās naudas zuti un īstai meitai ar tiks pūra naudas. Īstā meita un pamāte jau bīšas uz naudu kā sadegušas. Kā ta, vakarā īstā meita aizgāsi uz pir tīnu un neņēmusi sev ne kaķa, ne suņa, ne gaiļa līdz.

Ap pusnakti akal pirtīnā ienācis vellc ar naudas zuti un sācis naudu skaitīt. Bet šis pamanīš īsto meitu un klupis šai virsū, nomušīš un norāvis galvu. Rumpi vellc apēdis, bet galvu ieslēš pirts lodzīnā.

Pamāte ar tūlī pēc pusnakts gāsi uz pirtīnu skatīties, kā nu šās meitai izgāš, un palīdzēt vella naudas zuti stiept uz māju. Jau pa gabalu šī pamanīsi meitas galvu lodzīnā un domāsi, ka meita šo sauc palīgā naudas zuti aiznest. Šī nu vēja modē drāzusies uz pirtīnu. Bet ka ieskrēsi pirtīnā, ta ar tūlī redzēsi, kas nu ir noticies. No lielām errastībām pamāte ņēmusi un nomirusi. Bet pameita dzīvāsi laimīgi un bagātīgi.