Bārenīte un mātes meita pirtī. A.

 

11. A. 480. Skolnieks J. Kļava no 64 r. vecas J. Ritenes Nīcā, K. Lielozola kr.

Senos laikos meitas gājušas sestdienas vakaros pirtī vakarot, tas ir: ņēmušas darbu līdz un tur strādājušas. Tā arī vienā pirtī gājušas vakarot saimnieka meita un kalpu meita, pati saimniece nesusi viņam gaļu ko ēst. Tā nu viņas pirmo vakaru izstrādājušās, paēdušas un gājušas atkal mājā.

Otru sestdienas vakaru gājušas atkal vakarot un paņēmušas līdzi suni, kaķi un gaili, lai būtu īsāks laiks. Saimniece atkal atnesusi gaļu, bet saimnieka meitai nepaticis strādāt un tā aizgājusi uz māju. Nu palikusi kalpu meita viena pati pirtī, ēdusi atstāto gaļu un devusi arī sunim, kaķim un gailim. Te pienācis kāds pie durvim un dauzījies. Meita prasījusi: "Sunīt, kaķīt, gailīt, vai laidīšu iekšā?"

Kustoņi atteica visi kā vienā balsī. lai nelaižot. Pusnaktī gailis sācis dziedāt un. tas, kas bijis pie durvim, aizmucis projām. Pēc pusnakts pienācis atkal viens pie durvim un sācis dauzīties. Meita prasījusi: "Sunīt, kaķīt, gailīt, vai laidīšu iekšā?"

Nu visi trīs teikuši: "Ja, ja, ja!"

Meita attaisījusi durvis, ienācis viens vīrs, līdzīgs eņģelim, uzvilcis tai skaistas drēbes mugurā un atstājis tai arī vēl citas mantas. Meita nu pārnākusi ar dāvanām priecīga mājā.

Saimnieku meita, redzēdama, ka kalpu meita tā apdāvināta, aizgājusi nākošu sestdienas vakaru viena pati uz pirti un paņēmusi arī suni, kaķi un gaili līdz. Tad viņa sākusi ēst gaļu, bet sunim, kaķim un gailim sviedusi ar kauliem. Pienācis atkal kāds pie durvim un sācis dauzīties. Meita prasījusi: "Sunīt, kaķīt, gailīt, vai laidīšu iekšā?"

Visi atteikuši: "Laid!"

Meita atvērusi durvis, bet nu ienācis velns un sācis meitu žņaugt. Suns, kaķis un gailis paspējuši izmukt. Velns nogalinājis meitu, nogriezis tai galvu un iebāzis to pirts lodziņā.

No rīta māte gājusi lūkot savu meitu. Redzēdama par gabalu savas meitas galvu lodziņā, viņa priecājusies, domādama, ka meita jau viņu gaidot. Bet piegājusi klāt, viņa tūlin sapratusi. kas noticis. Gan nu viņa raudājusi un brēkusi, bet ko tur lai dara kad palīdzēt vairs nevar?