15. A. 480. K. Blaus Ērgļos. Brīvzemnieka kr, 127. piez. LP, VII, II, 27. 7, 6.

Bārene ņēmusi uz pirti līdz savus vienīgos draugus: gaili, suni un kaķi. Bārene nebraukusi uz kungu namu, bet ļoti gausi vilkusi kungu dotās zvaigžņainās drēbes mugurā, iebilzdama, ka tās trūkstot. Beidzot atcerējusies savus draugus un iesaukusies: "Gailīti, dziedi, sunīti rej, kaķīti ņaudi!"

Lopiņi tūdaļ klausījuši, ko bārēne pavēlējusi. Velli (kungi) pārbijušies un aizmukuši, atstādami dārgo apģērbu bārenei.

Pēc tam pamāte sūtījusi savu īsto meitu uz pirti: mātes meita visādā ziņā iemantošot vēl labāku apģērbu. Iet mātes meita uz pirti - gailis, suns, kaķis grib pavadīt, bet šī aizdzen tos projām. Nu māte izgaidās meitu no pirts atpakaļ - nevar sagaidīt:

Otrā rītā viņa ies pati meitai uz pirti pakaļ - ierauga notālēm : meita izbāzusi galvu ha lodziņu un smejas. Māte priecājās: "Lūk, kā meita līksmo!"

Bet ieiet pirtī - redz: galva vien rēgojas lodziņā, rumpis guļ kaktā pie durvim.