16. A. 480. A. Lerchis- Puškaitis Džūkstē - Pienavā. LP, I, 138.

Kādai sērdienītei bija pie pamātes gŗūtas dienas: pirtī bija jāiet strādāt un uz plikas grīdas jāguļ. Kādu dienasvidu pameitai, sērdienītei, aiztek uz pirti līdz sunītis un kaķītis. Te uz reizi vecs vīriņš klauvē pie durvim, lai laižot iekšā.

Pameita prasa sunītim, kaķītim: "Vai laidīšu?" "Nelaid!" lopiņi atbild.

Pēc brītiņa vīriņš atkal klauvē. Pameita prasa lopiņiem: "Vai laidīšu?"

"Nelaidi!"

Pēc brītiņa vīriņš vēl diktāki klauvē. Pameita prasa: "Vai nu laidīšu?"

"Nu vari laist!" lopiņi atbild.

Vīriņš ieiet pirtī un lūdzas, lai meitiņa viņam sirmo galviņu paieskājot. Šī tūlīt. Bet galvu ieskājot vīriņš paliek par naudas čupu. Tagad sērdienīte bija bagātākā jaunava visā apgabalā.