1. A. 480. Ērgļos 1864. g. A. Bilenšteina kr. LP. VI. 823 (8).

Viena saimniece izdzinusi bārenīti no ustubas un nekur nedevusi rūmes. Nabadzīte tad aizgājusi uz pirtiņu. Bet tur viena pelīte čīkstējusi. To paņēmusi uz rokām un glaudījusi, lai nečīkstētu. Bet tā pelīte bijusi Dieviņš un stāstījusi bārenītei šitā: "Ap pusnakti nāks vel(n)s un sauks: "Laid iekšā!", tad nelaid, kamēr sauks trīs reiz; bet trešo reizi ielaid. Un tad vel(n)s sacīs: "Uzcel(i) man(i) uz krāsni!", bet necel, kamēr sacīs trīs reiz. Un tad vel(n)s sacīs: "Iedod man akmini rokā!" tikai nedod, kamēr sacīs trīs reiz, bet trešo reizi iedod. Un tad vel(ns) sacīs: "Apskrien trīs reiz ap pirti!", bet neskrieni, pirms trīs reiz saka. Pēdīgi, kad ienāksi pirtī atpakaļ, viņš sviedīs tev ar akmini pa galvu un sviezdams pārplīsīs kā pupa."

To sacījusi, pelīte ielīdusi savā alā.

Pienākusi pusnakts, vel(n)s klāt: "Laid iekšā!"

Šī nelaidusi. Saucis vēl otrreiz, arī nelaidusi. Kā saucis trešo reiz, ielaidusi. Ienācis iekšā: "Cel mani uz krāsni!" Necēlusi. Teicis otrreiz, vēl necēlusi. Kā teicis trešo reiz,

tad uzcēlusi. Bet nu teicis tālāk: "Iedod man akmini rokā!" Nedevusi. Teicis otrreiz. vēl nedevusi. Kā teicis trešo reiz, iedevusi akmini rokā. Ta teicis: "Apskrieni trīs reiz ap pirti!"

Neskrējusi. Teicis otrreiz, vēl neskrējusi. Kā teicis trešo reiz, tad skrējusi. Apskrējusi ap pirti, nākusi pirtī atpakaļ. Bet nu velns sviedis bārenītei ar akmini pa galvu un vairs nespējis iesviest, kritis gar zemi un pārplīsis kā pupa; bet tanī vietā gadījies liels blāķis ar naudu - bija visāda nauda: vaŗa, sidraba, zelta.

Otrā rītā saimnieces meita arī gājusi uz pirti. Un pelīte tāpat čīkstējusi. Bet viņa pelīti neglaudījusi - situsi. Pusnaktī atnācis velns un saucis: "Laid iekšā!"

Jā, šī tūlin. Tad saucis: "Cel uz krāsni!"

Šī tūlin cēlusi arī. Nu teicis: "Dod man akmini rokā!" Iedevusi. Tad teicis: "Apskrieni trīsreiz ap pirti!"

Tūlin apskrējusi. Bet tiklīdz nu nākusi atpakaļ, velns sviedis ar akmini pa galvu un šī gar zemi. Nu velns norāvis saimnieces meitai galvu un apēdis rumpi; bet galvu atstājis mazā lodziņā.

Tur nu galva stāvējusi, zobus atviezusi; bet saimniece rītā piecēlusies sacījusi: "Ak kā mana meitiņa jauki smejas nu gan būs pulka naudas dabūjusi!"

Aizgājusi raudzīt - kur nu nauda? - briesmas, ne nauda.