4. A. 480. A. Smagars Līksnas pag.

Vienai mātei divas meitas: viena īstā meita un otra pameita. Īsto meitu māte ļoti mīl un lutina, bet pameitai liek darīt visus gŗūtos darbus. Reiz pamāte nodomā pameitu nogalināt un sūta to uz riju gulēt, ticēdama, ka viņu tur velni nomocīs.

Pameita vakarā paņēma gaili, aizgāja rijā, un likās uz cepļa gulēt. Ap pusnakti rijā sanāca velni. Viens velns aizgāja pameitu lūgt uz balli, bet pameita teica : "Kur es lai iemu ar melnu muti?"

Velns aizgāja pēc ūdens ar sietu, ilgu laiku viņš smēla ūdeni, bet nevarēja piesmelt. Tad viņš atnāca uz riju un pastāstīja meitai, ka šis nevarot sietā ūdens piesmelt. Pameita sacīja, lai ņemot spaini Drīz ūdens bija atnests un pameita nomazgājusies. Velns lūdza, lai ejot nu uz balli, bet pameita atbildēja: "Kur lai iemu, ka man zābaku nav?"

Velns atnes zābakus un lūdz uz balli, bet pameita saka: ka šai kleitas neesot. Velns atnes kleitu un lūdz uz balli, bet pameita saka: "Kas es par brūti bez gredzena?"

Velns atnes gredzenu un lūdz uz balli, bet pameita saka : Kur lai iemu bez naudas?"

" Velns atnes veselu sieku zelta naudas, un lūdz uz balli, bet pameita paņem gaili, un tas sāk dziedāt. Velni visi aizbēg projām un visu pamet pameitai.

Pameita rītā atnāk uz māju. Pamāte viņai prasa, kur viņa ņēmusi drēbes un naudu? Pameita arī visu pastāsta, bet pamāte nu nākama nakti sūta savu meitu uz riju. Vakarā pamātes meita aiziet un liekas tūlin uz cepļa gulēt. Naktī sanāk velni un lūdz pamātes meitu uz balli. Šī ir arī ar mieru. Velni nu sāk viņu mocīt, kamēr nomoka beigtu un tad pašu iebāž lodziņā.

No rīta pamāte, nevarēdama sagaidīt savas meitas, iet viņai pakaļ. Viņa redz, ka meita pa logu skatās, un priecīga skrien turpu. Piegājusi tuvāk, viņa redz, ka meita ir nedzīva, un sāk gauži raudāt. No tā laika pamāte vēl vairāk spieda savu pameitu pie gŗūta darba.