5. A. 480. Paegļu Mārtiņš Lielvārdē Zin. kom. kr. LP. VI. 825 (9. piez.).

Pameitai katru nakti bijis jāiet pirtī būķēt. Te vienreiz melns kungs atnācis pie pirts durvim, saukdams: "Nāc man līdza!"

Pameita atteikusi: "Man nav jaunu drēbju!"

Velns aizskrējis jaunām drēbēm pakaļ, atnesis un saucis atkal. Pameita atteikusi: "Man nav kurpju!"

Atkal atnesis tās; bet nu teikusi: "Man nav zeķu!"

Atnesis zeķes, meita teikusi : "Man nav zirgu, kājām nevaru aiziet!"

Melnais tad atbraucis ar karīti uz lepniem zirgiem; bet patlaban pusnakts bijusi pāri, gailis dziedājis un velns aizmucis, atstādams karīti un visu dārgo apģērbu pie durvim. Rītā pameita iebraukusi sētā, ka laistījies vien.

Nu saimniece arī savu meitu sūtījusi uz pirti, cerēdama tai tādu pašu laimi. Tā arī itin priecīga aizgājusi. Bet kad melnais to aicinājis sev līdza, tā arī tūlin izgājusi laukā, un melnais to aizvedis uz elli.