7. A. 480. D. Ozoliņš Jaun-Rozē LP, V, 130, 4.

Kuodraiz dzeivāja bogāts veirs. Tam nūmira sīva un otstuoja maitu. Pēc kuoda loika viņš precājās ūtrraiz un opņiema bogātu otroitni, kurai ori maita bej. Bet šī ūtra sīva nairedzēja pomaitu; turpretim sovai maitai (īstai meitai) vysu deva, kū vīn īgribējās. Pamaita neikū. Bet or tū napītika. Beidzūt pamuota nadeva na gūdīgas drābes - popeira drābes tuodai ori pītīkūt; nadeva na gūdīgi poāst, -- gorūzas, kos īstai maitai otlikās, ori ešūt lobas. Tūmār pamaita neikū: jūpocīšūtīs!

Bet kos ir? Raizi pamuota sogoudrū pomaitu vēl jū voirāk poķircināt: viņa souta tū pošā zīmas vidū ūgūt un naīdūd voirāk neikū leidz, kuo tik sokaltušu gorūzu. Pomaita roudaīdama guoja mežā īškā, orvīn dziļuok un dziļuok, bet naīroud:.ēja navīnas ūgas, un kos vēl? Tuodās nīka popeira drābēs suoka brīsnīgi solt. Beidzūt, por loimi, nobadzīte naviļūt otrada mozas mo- jiras un īguoja sasildītīs. Sildūtīs suoka ori sovu gorūziņu grouzt. Te - kur gadījīs, kur na - pīrūnas mozs veiriņš, socīdams: "Maitiņ, voi mun ori dūsi āst?"

"Kuopēc na? Ādi vīn, kos mun te ir!"

Veiriņš apsādās un nu obi divi grouza gorūzu. Kod tī poāda - veiriņš prosīja: "Nū kurīnas, maitiņ, nuoci? un kos tuoda asi?"

"Asmu nobaga buorenīte - pamuota soutīja muni ūgu losīt, bet navaru dabīt."

"Neikas, maitiy, nasoki na vuordiņa! aij vīn uorā un iosi ūgu, cik gribi!"

Pomaita guoja uorā un turpot īroudzīja doudz doudz ūgu. Īsā breidī pīlosīja pillu kurvi. Muojā ajūt, veiriņs, vāl loimi vālādams, socīja: "Loi tev runājūt pī kotra vuorda zaltā uobūli nū mutes kristu!"

Muojā, tikleidz buoranīte pirmū vuordu or pomuotu runāja, toulīt zalta uobūli krita nū mutes; un tuo nu kotru dīnu: jtī voirāk viņa runāja, jū boguotāka polika.

Tis pomuotei skouda. Un viņa soutīja togad ori sove maitu zemeņu losīt. Tā apģārbās siltās drābēs un oizguoja mežā muojiņu meklēt. Otroda gon. Nu īguoja īškā un suaka āst boltmaizi, kū muota leidz bej īdavusa. Te īnuoca tis pots veiriņš un prosīja ori kuodu kumūsiņu. Bet muotas maita rupji atbildēja: "Ar tuodu vaci mun vis napīkluojas kūpā āst."

Veiriņš, na vuorda nasocīdams, uorā izguoja. Paādusa, muotas maita nu guoja ūgu meklēt: bet navīnas naotradja. Nūsirdījsīs ta nūsvīda kurvi un steidzās muojā. Bet veiriņš smīdamīs tai pokaļ souca: "Kod tu tik vīnu vuordu runāsi, tod tev nū mutes najouka varda uorā lāks!"

Muojā puornuokusa, to teica muotai: "Zemeņu nava!"

Bet leidz tū teica, toulīt divas vardas izlāca nū mutes. Muota sobeijās un lika vēl runāt; bet jū voirāk runāia, jū voirāk vardas izlāca, tuo ko beidzūt vusa ustuba or vardām pilla bej.

Raiz muota guoja or maitu iz pierti: pomaita ori guoja leidz. Bet muota dusmās nūņiema pomaitai kraklu un nadeva neikuoda. Pomaita plika polika piertī un gouži rouduoja. Tod nuoca valli un prosīja: kuopēc roudūt?

"Kuo naruodāt? Mun pomuota nūņiema kraklu un nadeva neikuoda."

Tū dzierdājs, vacīs valls koktā īsoucās: "Lec, lec, dāls, bous loba sīva!"

Jounīs valls toulīt nūlāca un otnesa kraklu. Pomaita kraklu opvilkusa, socīja: "Mun vojag brunču!"

Vacīs valls koktā īsoucās: "Lec, lec, dāls, bous loba sīva!" Jaunīs valls nūlāca un otnesa brunčus. Tūs apvilkusa, pomaita socīja: "Mun vojag lokata!"

Vacīs valls koktā īsoucās: "Lec, lec, dāls, bous loba sīva!" Dāls nūlāca un otnesa lokatu. Lokatu opsājusa, pomaita socīja: "Mun nav zeķu!"

Vacīs valls koktā īsoucās: "Lec, lec, dāls, bous loba sīva!" Dāls nūlāca nu otnesa zeķas. Zeķas apuovusa, pamaita socīja: "Mun vojag kuorpju!"

Vacīs valls koktā īsoucā s: "Lec, Iec, dāls, bous loVa sīva!" Dāls nūlāca un otnasa kuorpas, Kuorpas opuovusa, po maita socīa: "Mun nova jokas!"

Vacīs valls koktā īsoucās: "Lec, lec, dāls, bous loba sīva!" Dāls nūlāca un otnasa joku. Joku opvilkusa, pomaita guoja uorā. Uorā jau ziergi duru prīškā stuovēja korītā ījougti, bet poti korīta bej pilla ar zalta noudu. Tikū nu vacīs valls teica, loi kuoptu korītā īškā, te īdzīdājās goils un vusi valli oizbāga iz elli.

Buorinīta polika or sešim ziergim vīna poti stuovūt un nazināja, kū doreit. Bet Dīs toi īdeva spīķi un nūruodija vīnu okmini, socīdams: "Kuopi okminim viersū, pīsit or spīķi trīs raiz un soki tūs vuordus: "Okmini, otdorīs!" tod viņš otviers līlas līlas durs, un tu tod brouci tur or vysim ziergim īškā. Bet kod ībrouksi un uorā iznuoci, soki otkal: "Okmini. oizdorīs!" tod tis oizdorīsīs. Tuo vorēsi, kod tik vīn gribi, ziergus zam okmina poņamt, izbrouktīs un otkal nūlikt, kur bejš."

Un nu, nū tuos dīnas, pomaita orvīn brouca lapni jū lapni: ori zalta tai natrouka.

Pomuotai, tū radzūt, bej ūti žāl, ko viņas maitai tuodas lapnas lītas nav - pomaitai ir. Neikū doreit - pamuota sagudruoja ori sovai maitai piertī kraklu otņemt un pliku otstuot. Lobi - tuo nūtika. Ap pušnokti otbrouca valli noudas karītā, kuo rogi vīn nulouškāja un nauda nūskonēja. Tī īguoja piertī, prosīdami, kū maita tur goidūt? Šī otbildēja: "Mun vojag drābju!"

"Kuodu drābju?"

Nu viņa īsuoka goyu meldiņu: "Mun vojag krakla, mun vojag brunču, mun vojag jokas, mun vojag lokata, līla skoista lokata or zalta molām, mun vojag baltu zeķu, mun vojag suorkanu kuorpju."

Jounīs valls tū vusu sorokstīja; bet vacīs valls koktā socīja: "Lec, lec, dāls, bous tev sīva!"

Jounīs valls nūlāca un sodabija vusu, kū tei bej vālējusīs. Bet muotas maita posavierās un igni īsoucās: "Vuss boutu gon, bet noudas nav!"

Vacīs vails koktā īteicās: "Lec, lec, dāls, bous sīva!"

Toulīt jounīs valls nūlāca un otnesa līlu kuli noudas. Nu muotas maita opsaģierbās, kuo mamzulla, pībāra pillus karmaņus or noudu un līlījās: "Nu mun bous muotai kū rudīt"

Bet velti: vacīs valls naloida prūjam - loi por tū lobumu otnasūt solmus, skoists deķus un uztoisūt viņa dālam guļu. Muotas maita uztoisīja guļu un otkol gribēja oizīt; bet vacīs valls vēl naloida: loi polīkūt pī viņa dāla. Šī opsagulās pī jouna valla un dūmāja leidz reitam pogoidīt; bet neikā: vacīs valls izlāca nū kokta, krita maitai gor koklu un nūžņoudza kuo vilks. Tod sokopāja viņas mīsu gobaliņūs, bet golvu izlika iz pierts lūdziņa un otplāta muti voļā, loi muota dūmātu, kuo viņas lobā maita smajas. Tū padarījš - valli oizguoja iz elli.

Nū reita itin ogri jau nu ruota goida, kuo maita nuoks ustobā, bet nanuoca vus. Nu muota dūmāja: "Maita līlā bogātībā boidas vīna nuokt, kuo citi nanūņam duorgumus - īšūt lobāk tuodāļ pretim. Izguoja po durim - radz: maita caur lūgu smajas; pīguoja tivuok -- un polika buola: lutaklita pogolam.