9. A. 480. St. Uļanovska Viļānos. Zbibr wiadomosci do antropologii kraiowej. T. 18. Krakovā, 1895, 313-315.

Soka vaci jauds, ka navar piertī gulāt, djēl tam, ka soka: ti valns bīdjēj. Bjejusja pamuotja vīnai mjeitiņai, jei bjeja buoriņeitja. I nūguoja pamuotja sasdīnis vokorā iz pierti ar sovom tneitom. Jei izzamozguoja, nūīt jei iz sātu i prosas tagad buoriņa: "Mam, palaissi maņ iz pierti?"

A jau bjeja pavjēļi. Jei soka: "Ej, ej, lai tjevi koč [kaut] valns nūraun!"

A jei nazabjeidas i nūīt - vylkas zjemjā i ŗadz, ka atskŗēja bolūdjeits i atzatupa iz lūga. Pjēc tuo atskrīņ valns i syt durovos, klabynoj, klīdz: "Voi mudri?"

A bolūdjeits soka iz buoriņeiti: "Nazabjeist, tu mjeitiņ; i nazastjeidz! Pasoki, ka tjev jiudiņa nava!"

Jei i soka kluseņom: "Jiudiņa maņ nava!"

.Jis pajēms spaņņi pīci, īsvīž jai pa dur's, pa tam ka jam nava pazvaļeits [atļauts] īt vydā.

Par cik laika otkon jis syt durovas i klīdz: "Voi mudri?" Bolūdjeits soka: ,,Nazabjeist i nazastjeidz, buoriņeit! Pasoki iam, ka tev slūtu nava!"

Jei soka klusjeņom, ka šai slūtu nava, ar kā pjārtīs. Valns īsvīdja jai pa dur's vysu klēpi slūtu, a par šalti otkon syt durovas i klīdz: "Voi mudri?"

Bolūdjeits soka: "Pasoki jam, ka tjev zīpu nava!"

Jis īsvīdja cik gobulu zīpu pa dur's. Bolūdjeits vys (arvien] vuicjēja [mācīja] jū, kab jei sacjeitu, ka jai tuo, vai tuo, vys jai navaida: to krakla, to zječu, to kurpu, to lyndraku, to gŗebjeņu [ķemmju], vy s nava jai. Valns ņasja i ņasja i pīņasja vysa kuo. A kai gails aizdzīduoja, to jis i nūbāga pa cjeļu.

Reitā syuta pamuote sovu mjeitu iz pierti, lai jau jei buoriņis kauleņ'č salosa, ka jau byus jū valni apāduši. A jei atskrīņ iz muoti i soka: "Mameņ, jei dzjeiva ira. Jei sjēd iz vyds dŗēbu, vysa loba gona jai!"

Nūskrīņ pamuote poša i prosa, kab jei ītu iz ustobu, i vaicoj: "A kas tjev cik monta djevja daudz?"

"A maņ vains pīņasja."

Nu iz ūtru sasdīni nūīt pamuote ar buoriņciti iz pierti, a sovu mjeitu pamat sātā. Jei izzamozguojusja, atīt atpakaj i soka tai, tjei mjeita: "Mam, voi palaissi mani tagad iz pierti?"

A jei soka tai kai aiz dusmjam: "Ej, ej, lai tjevi koč valns nūraun!"

Bjeja jau pavjēļi, jei nūguoja, suok pjārtīs, a valns atskrīy, suok sist durovas i klīdz: "Voi mudri?"

Bolūdjeits nabjeja atskrējs iz jū i napavuicjēja juos. Jei atsoka: "Tiuleņ, tiuleņ!"

Jei izzamozguoja mudri i attaisjēja dur's vaļā. Ka jei attaisjēja dur's, tai jū valns sagiva aiz pīrys, dvjāsjali izruovja, kaul's i mīsu saraustjēja i izsvīdja iz kruosnis, a ar dvjāsjali nūskŗāja iz elni.

Atīt jau muotja iz reita i vjeras, ka mjeita nadzjeiva, gotova jau, iz kruosnis izcapta. I bjeigta!