16. A. 40. E. Ābole Vījciemā, A. Bērzkalnes krājumā.

Vienai mātei bija divas meitas: pašas meita un pameita jeb Pelnrušķīte. Kādā dienā pamāte pavēl Pelnrušķītei izlasīt pupas no pelniem. Šī nu lasa visu cauru dienu, bet viena pupa tomēr palikusi pelnos.

Otrā rītā pelnos atrod pupu līdz debesim izaugušu. Pelnrušķīte nu uzkāpj debesīs un sastop tur vecu vecīti. Vecīts saka, lai izkurinot pirti. Nu labi, labi! šī izkurināšot, bet kur lai malku ņemot? Tur kūts galā esot veci kauli, tos lai paņemot. Pelnrušķīte neņem vis kaulus, bet aiziet uz mežu pēc malkas un izkurina pirti. Pēc tam viņa iet pie vecīša un saka: pirts gatava, kur lai slotu ņemot. Tur kūts galā esot zirga aste, to lai ņemot. Bet Pelnrušķīte aiziet uz mežu un nogriež bērza slotu. Nu viņa iet pie vecīša un prasa, kur ūdeni ņemt? Lai iesmeļot vircu. Pelnrušķīte aiziet uz avotiņu un atnes ūdeni. Tad viņa iet pie vecīša un aicina to uz pirti. Lai paņemot aiz kājām un aizvelkot, jo pats iet nespējot. Viņa paņem vecīti uz muguras un aiznes. Pēc tam, kad vecītis balts, viņš saka meitiņai, lai viņu aizvelkot. Meitiņa paņem to uz pleciem aiznes.

Par to viņš grib tai atmaksāt un saka, lai ejot uz klēti, tur uz šķirsta esot divi naudas maki, lai to mazāko paņemot. Pameita arī to paņem un nokāpj lejā. Viņa attaisa maku un redz tur daudz dārgas mantas, un top bagāta.

Nu arī īstā meita, to redzēdama, grib dabūt tādas pašas mantas, un arī uzkāpj debesīs. Viņa arī satiek to pašu vecīti, izkurina ar kauliem pirti, par slotu paņem zirga asti un par ūdeni vircu. Pēc tam aizvelk vecīti aiz kājām uz pirti un tāpat atvelk atpakaļ.

Vecītis dod viņai algu, bet viņa mazā maka vietā paņem lielo. Nokāpjot lejā, viņa attaisa maku un no viņa izšaujas uguns ar nodeg visa māja un mantība un tā paliek nabadze.