21. A. 480. M. Ferliņa Ūziņos. LP. VII, II, 27, 8, 6.

Pameitai bijis jāiekurina ugunskurs, bet pamāte uguni nedevusi. Beidzot pamāte sviedusi kukulīti zemē, teikdama: "Kur kukulītis ripo, tur ej tad uguni dabūsi!"

Gājusi pakaļ, kukulītis ievēlies tādā caurumā, līdusi tur pakaļ un iegājusi pie raganas apakšzemē. Lūgusi: "Dod man uguni!"

"Izkalpo man nedēļu, tad uguni dabūsi." "Kas tad man jādara?"

"Izkurini pirti!" "Kur ir malka?"

"Aiz pirts ir maitas kauli!" "Kur slota?"

"Aiz pirts ir ērkšķi!" "Kur ūdens?"

"Aiz pirts ir virca!"

Bet pameita nedara viņš tā: izkurina ar žagariem, sasien bērza slotu, ienes ūdeni. Nu liek ragana, lai raujot šo pie kājām uz pirti. Pameita kārtīgi noper un vaicā: "Ko nu darīšu?"

"Ej izslauc govi, un ja viņa dīžļājas - dod ar stibu." Bet šī govi ar labu izslaukusi.

Ko nu darīšu?"

"Tur kaķēni ņaud pēc piena - dod tiem ar rīksti pa sāniem!"

Šī nesitusi vis - ielējusi kaķēniem pienu. "Ko nu darīšu?"

"Ej tur tai istabā, ņem to sarkano šķidrumu un ej uz mājām." Gājusi arī, bet te gosniņa un kaķīši pretim: "Neņem sarkano šķirstiņu, ņem zaļo!"

Mājā atradusi zaļajā šķirstiņā pulka zelta.

Mātes meita visu dara otrādi, un tai nu viss notiek citādi.