22. A. 480. Mārtiņš Veidemanis Ūziņos. LP, VII, II, 27. 9, 2.

Pamāte triekusi pameitu uz pirti audeklus sargāt. Pienācis vīriņš, licis meitai pirti izkurināt ar kaut kādiem akmentiņiem, grunčiem. Šī tā ne - aizgājusi pēc malkas, izkurinājusi kārtīgi. Tad licis pirts slotu no nātrām siet. Šī no bērzu zariņiem sasējusi un nopērusi veci mīlīgā garā. Par to vecis iedevis baltu lādi ar naudu. Mātes meita iet arī šādu naudu pelnīt, bet izdara visu otrādi - dabū lādi ar čūskām.

Piezīme. Ūziņos vēl teikts, ka pamāte dzinusi pameitu pirti kurināt. kamēr pirts kurējusies šī iestādījusi pupu palāvē. Pupa ātrumā izaugusi līdz debesim sazarota. Pameita pa zariem uzkāpusi debesis, satikusi vīriņu. Tas bijis Dievs. Vīriņš licis pirti kurināt ar maitas kauliem, ūdeni no vircas bedres pasmelties, s. tu no ērkšķiem siet. Šī tā nedarījusi un dabūjusi liela dāvanas. Īsta meita izdara visu otrādi un ņem briesmīgu galu. L. P.