24. A. 480. Liepa Mežotnē. LP. VI. 837 (17).

Vienai mātei bija divi meitas: pašas meita un pameita. Vienreiz viņa sūtīja pameitu pirti kurināt. Pirti kurinādama, pameita ēda pupas. I:dot viena pupa izauga līdz debesim. Pameita kāpa pa pupas zariem - uzkāpa debesīs - satika vecīti. Vecītis teica: "

Nosvied mani zemē, gribu pērties!" Šī atbildēja: "Nē, nē, tētiņ, tu sadauzīsies!"

Viņa paņēma vecīti pa muguru un nešus nonesa pa pupas zariem pirtī. Nonesa, vecītis sacīja: "Noper mani ar nātru slotiņu, noziepē mani ar ledus gabaliem un nolaisti ar aukstu ūdeni!"

Bet viņa nopēra vecīti ar bērzu slotiņu, nomazgāja ar ziepēm un siltā ūdenī noskaloja. Par to vecītis bija itin priecīgs un sacīja atkal: "Uzsvied mani debesīs, no kurienes nonesi."

Bet pameita nešus uznesa pa pupas zariem, kā nonesusi. Augšā vecītis tad sacīja: "Ej mājā, skaties pūrā!"

Nokāpa, skatījās. atrada pūru pilnu ar zeltu. Nu mātes meita arī kurināja pirti un ēda pupas, bet tā sviešus nosvieda vecīti zemē, mazgāja ar ledus gabaliem, skaloja ar sutru, pēra ar ērkšķiem. Mātes meita atrada savā pūrā čūskas, tās aptinās tai ap kaklu un nožņaudza.