26. A. 480. Kreicbergs Dzirciemā. LP, VI, 836 (16).

Bārenītei pie audžu mātes daudz kas bija jāstrādā, gandrīz visi darbi vienai pašai jāpadara. Reiz tā mazgāja mālu podiņu un tas izkrita no rokām un sasitās. Par to audžu māte iztrieca bāreni pa durvim: lai meklējot citu tādu podiņu vietā! Bārene meklēja, meklēja - iegāja lielā mežā un gauži raudāja. Tikmēr raudāja, kamēr aizmiga. Un sapņos tā redzēja vecu vīriņu, tas sacīja: "Tavs podiņš ir vesels pie manim mājā!"

Bārene atmodās, neraudāja vairs un tik meklēja vecīša mājiņu. Meklēja, meklēja - satika govs ganu un prasīja tam ceļu. Govs gans parādīja, uz kuŗu pusi jāiet. Gāja atkal, satika cūku ganu; tas parādīja ceļu vēl labāki. Nu gāja tādu gabalu un ieraudzīja vecīti, to pašu, kas sapņos bija rādījies. Vecītis paņēma bāreni aiz rokas, ieveda istabā; bet bārene lūdzās: "Mīļo krusttēv, kur mans podiņš?"

"Te viņš ir, meitiņ! Bet cik dosi paceļamās naudas?"

"Ai, krusttēv, ko lai maksāju? Man naudas nava ne graša!" "Nu, tad izkurini man Pirti! Par malku vari ņemt kaulus tur kalnā, ūdens vietā vari sanest vircu un pirts slotu sasien no ērkšķiem!"

Bet bārene aiztecēja uz mežu, saraudzīja sausu malku, iesmēla tīru avota ūdeni, sasēja lapainu bērza slotu un tad aicināja vecīti pērties. Vecais nopērās, atdeva podiņu un vēl iedāvināja mazu, mazu šķirstiņu. Nu bārene steidzās uz mājām. Ejot cūku ganam gaŗām, cūku gana šunelis rēja: "Am, am! džiņ, džiņ!"

Gāja govs ganam gaŗām, govs gana šunelis rēja: "Am, am! džiņ, džiņ!" Pārgāja mājā, atvēra šķirstiņu, šķirstiņš bija pilns ar iedzeltēniem dukātiem.

Nu audžu mātes īstā meita tīšām arī sasita podiņu un maldījās pa mežu. Viņa visu izdara otrādi, kā vecais licis tā. Vecais tad iedeva lielu šķirstu, lai nes mājā; bet ganu šuneli rēja: "Am, am, grab, grab!" Un kad mājās atvēra šķirstu va]ā, tā itin piepēži mātes meitai neredzams spēks norāva drānas no miesām un iegrūda šķirstā; bet šķirsts tomēr bija tukšs. Nu vilka citas drānas mugurā; bet līdz uzvilka, atkal tāpat. Un viņa varēja vilkt, ko gribēja, viss norāvās no miesām šķirstā iekšā, un tomēr tas bija un palika tukšs.