27. A. 480. Trēziņu Emma Kauguriešos. LP VI. 828 (10).

Sniega mātei bija divas meitas: viena īstā, otra pameita. Un pameitai katru sestdienu bija jāizkurina pirts un visi jānopeŗ, kas tikai vien nāca. Te vienu sestdienu pirtī ienācis sirms, sirms vecītis, lai nopeŗot arī viņu!

Labt! nopērusi mīlīgā garā. Par to vecītis tad iedevis skaistu lādīti, teikdams: "Saaicini, meitiņ, visus radus un tad taisi lādīti vaļā!"

Saaicinājusi radus, attaisījusi lādīti, ladīte bijusi pilna ar tīru. zeltu.

Nu otru sestdienu Sniega māte tīšām sūtījusi savu īstu meitu pirti kurināt. Labi! Ienācis atkal tas pats vecītis, lai nopeŗot viņu!

Šī sametusi labu sīvu garu, paņēmusi vecīti pie matiem, uzrāvusi lāvā un ar pirts slotas rezgali devusi, ka devusi. Vecītis neko, iedevis tādu pašu lādīti par pērumu un aizgājis.

Nu īstā meita arī saaicinājusi visus radus un taisījusi lādīti vaļā. Attaisījusi - tur bijusi uguns iekšā; tā izšāvusies un aprijusi visu labumu.

Piezīme "Sniega māte" gan būs nākusi no ,l. Zvaigznītes tulkotās vācu "Frau - Holle". Skat. Ievads 111. l, p, P. Š.