2. A. 480. Skolnieks J. Atteka no 42 g. vecas A. Kalnes Nīcā. K. Lielozola kr.

Vienai mātei bijušas divas meitas : īstā meita un pameita. Vienu dienu pamāte likusi pameitai, lai ejot uz sumpurņa pili un atnesot uguni. Pameita arī tūlīt aizgājusi. Ceļā viņa satikusi aitu, kas lūgusies, lai viņu nocērpot. Pameita nocirpusi, gājusi tālāk un satikusi govi Govs lūgusies, lai viņu izslaucot. Pameita izslaukusi arī, gājusi atkal tālāk un satikusi zirgu. Zirgs lūdzies, lai viņu attinot no mietiņa. Pameita attinusi un, tālāk iedama, nonākusi pie sumpurņa pils, kas stāvējusi uz gaiļa kājām.

Bārenīte nu iegājusi pilī iekšā un satikusi tur vecu vecenīti, pats sumpurnis bijis izgājis. Pilī viņa prasījusi vecenītei uguni, bet vecenīte iedevusi viņai mazu skandeklīti un teikusi, lai ejot otrā istabā un pagaidot. Ja paliekot gaŗš laiks, tad lai paskandinot, gan viņa tikmēr ienesīšot uguni. Pameita iegājusi otrā istabā, gaidījusi, gaidījusi, bet nevarējusi sagaidīt. Tad izlīdusi maza pelīte no cauruma un teikusi : "Meitiņ, dod man skandeklīti! Kukņā uz mūrīša ir zēveles un divi naudas maki. Tu nu ej un paķer zēveles un mazāko naudas maku un mūc projām. Citādi pārnāks sumpurnis mājā un tevi saplēsīs."

Bārenīte atdevusi pelītei skandeklīti, iegājusi kukņā, paņēmusi zēveles un mazāko naudas maku un tad mukusi uz māju.

Kā meitiņa izgājusi laukā, tā arī sumpurnis pārnācis mājā. Vecīte tam tūlīt visu izstāstījusi, kas mājā noticis. Tai brīdi pelīte paskandinājusi zvaniņu un sumpurnis tūlīt skrējis laukā meitiņu saplēst. Neatradis tur meitiņas, sumpurnis ķēris pelīti, bet tā pasviedusi skandeklīti un iebēgusi savā caurumā. Tad sumpurnis izmeklējis visu pili, bet meitiņas nekur neatradis. Pēdīgi viņš pamanījis, ka trūkst viens naudas maks. Nu sumpurnis sapratis, ka meitiņa aizbēgusi, dzinies viņai pakaļ, saticis ceļā zirgu un prasījis tam, vai neesot redzējis kādu sievieti aizskrejam. Zirgs atteicis: ,;izskrēja gan uz to pili, kas stāv uz gaiļa kājām."

Tad sumpurnis skrējis tūlīt atpakaļ uz savu pili, izmeklējis visas malas; bet kad nekā neatradis, tad skrējis atkal projām. Ceļā saticis govi un prasījis, vai neesot redzējusi kādu sievieti aizskrejam. Govs atteikusi: "Redzēju gan. Tagadīt aizskrēja uz to pili, kas stāv uz gaiļa kājām."

Tad sumpurnis skrējis atpakaļ uz pili un izmeklējis tur visus stūrīšus; bet nekā neatradis, skrējis atkal projām, ceļā saticis

aitu un prasījis, vai neesot redzējusi kādu sievieti aizskrejam. Aita teikusi: "Redzēju gan. Viņa aizskrēja uz to pili, kas stāv uz gaiļa kājām."

Sumpurnis devies atkal atpakaļ, izmeklējis visus atlikušos kaktiņus un tad aizelsies licies gulēt, kā bijis piekusis.

Pameita laimīgi pārgājusi mājā, pārnesusi pamātei uguni un nu pati bijusi bagātākā meita visā valstī. Pamāte nobrīnījusies vien par to lielo bagātību un jau tūlīt otru dienu sūtījusi savu meitu uz sumpurņa pili.

Īstā meita ātri vien steigusies projām un ceļā satikusi aitu. kas lūgusies, lai šo nocērpot. Bet meita tikai atcirtusi: "Man nav vaļas."

Tālāku steidzoties, viņa satikusi govi. kas lūgusies: "Meitiņ, izslauc mani!"

Meita atkal atcirtusi: "Man ātri jāsteidzas projām."

Gājusi tālāk, satikusi zirgu, kas lūdzies, lai viņu attin. Meita tam uzsaukusi: "Lai piķis tevi tin! Man nav vaļas gar niekiem darboties, man ātri jāsteidzas projām."

Tā steigdamās, viņa pēdīgi nonākusi pie sumpurņa pils. Pilī iegājusi, viņa satikusi vecenīti vienu pašu; sumpurnis atkal bijis izgājis. Īstā meita prasījusi vecenei uguni, bet vecene iedevusi viņai tik skandeklīti, sacīdama: "Ej tur otrā istabā, ja tev paliek gaŗš laiks, tad paskandini, gan es tev ienesīšu uguni."

Meita gaidījusi, gaidījusi, bet nevarējusi sagaidīt. No cauruma iznākusi pelīte un teikusi: "Do man to skandeklīti, bet pati ej kukņā. Tur uz mūrīša ir zēveles un divi maki pilli ar naudu. Paņem zēveles un to mazāko maku un tad mūc uz māju projām, jo drīz pārnāks sumpurnis un tevi saplēsīs."

Meita iegājusi kukņā, paņēmusi zēveles un lielāko naudas maku un tad bēgusi uz māju. Tūlīt arī pārnācis sumpurnis un vecene tam izstāstījusi, ka atnākusi viena meita. Uz reizi pelīte paskandinājusi skandeklīti, un sumpurnis tūlīt skrējis laukā meitu meklēt. Meitas vietā viņš redzējis pelīti, kas pasviedusi skandeklīti un tikko, paspējusi ieskriet alā.

Tad sumpurnis devies meitai pa ceļu pakal, saticis zirgu un prasījis, vai neesot redzējis kādu sievieti aizskrejam. Zirgs teicis, ka viņa nupat noskrējusi gaŗām. Tad saticis govi un tai atkal tāpat prasījis. Govs sacījusi v tagadīt pat esot aizskrējusi. Tālāku skriedams, sumpurnis saticis aitu un prasījis, vai neesot kādu sievieti redzējusi. Aita atbildējusi : "Turpat jau viņa ceļmalā sēd."

Smago naudas maku nesdama, meita bijusi nokususi un atsēdusies ceļmalā atpūsties. Sumpurnis pieskrējis klāt, sagrābis meitu cieti un saplēsis to gabalu gabalos.

Pamāte gan ilgi gaidījusi savu meitu, bet nevarējusi sagaidīt. Nu arī pameita bijusi viņai laba.