5. A. 480. M. Skrupska ne vecas māmiņas Neretā, Folkloras krātuvē.

Reiz vienai mātei bija pašas meita un pameita. Viņa dikti ienīdēja savu pameitu. Vienu dienu viņa izdzēš visu uguni mājā un sūta pameitu uz sumpurņa pili, kas stāvēja uz vistas kājas. Pameita iet un satiek aitiņu, kas lūdzas, lai šo nocērpot, jo dikti karsti esot. Pameita ņem un nocērp. Tāļāk ejot, satiek govi. Govs lūdzas. lai izslaucot. Pameita izslauc arī. Tālāk ejat, satiek zirgu, valgā sapinušos. Zirgs lūdzas, lai atpinot. Pameita atpin. Iet, iet un ieiet vienā pilī. Labvakaru padevusi, lūdz uguni. Sumpurnis iedod podziņas un teic: "Skandini šīs podziņas, kamēr es ienākšu!"

Pameita skandina, te izlien pelīte un teic: "Dod man tās podziņas, un ieceļ ķēķī, tur būs divi naudas maki: viens liels, otrs mazs. Ņem to mazāko un bēdz projām!"

Pameita izdara, kā pelīte mācīja, un skrien uz māju. 're ienāk sumpurnis un ierauga pelīti ar podziņām, ķeŗ no dusmām, bet pelīte ieskrien alā.

Nu sumpurnis dzenas bēglei pakaļ. Te viņš satiek aitu un prasa, vai neesot redzējusi kādu meiteni?"

Aita atbild: "Redzēju gan, nupat kā aizskrēja uz pili, kas stāv uz vistas kājas."

Sumpurnis liek atpakaļ un izmeklē, bet neatradis skrej atkal pakaļ. Satiek govi - vaicā, vai neesot redzējusi kādu meiteni?

Govs atbild: "Redzēju, nupat aizskrēja uz pili, kas stāv uz vistas kājas!"

Nu skrēja atpakaļ un izmeklē, bet neatradis, skrien atkal bēglei pakaļ. Satiek zirgu un prasa, vai neesot redzējis kādu meiteni?

Zirgs atbild: "Redzēju, nupat aizskrēja uz pili, kas stāv uz vistas kājas."

Sumpurnis aizskrien atpakaļ, izmeklē visas malas un nu liekas ar' mierā.

Pameita pārnāk mājā ar lielu bagātību. To ieraudzījusi, pamāte nu sūta arī savu īsto meitu un izdzēš mājā visu uguni. Meita iet, satiek aitu. Aita lūdzas, lai šo nocērpot. Meita atbild: "Man nav laika," un iet tālāk. Satiek govi, govs lūdzas, lai izslaucot, bet meita atbrēc, lai tik taisoties no ceļa nost. Nu satiek zirgu, zirgs lūdzas, lai viņu atraisot, bet meita atbrēc: "Lai tevi jupis parautu!"

Nu ieiet pilī, ne labu vakaru neteikusi, prasa pēc uguns. Sumpurnis iedod podziņas, lai šī skandina, kamēr viņš nākšot. Te izlien pelīte un teic: "Dod man tās podziņas un tu ieej kukņā, tur būs divi maki: viens liels, otrs mazs. Bet tu ņem to mazāko un bēdz projām!"

Meita ieiet, paķeŗ lielo maku un bēg. Te ienāk sumpurnis, ierauga pelīti skandinot, ķer un saplēš to gabalos. Nu viņš dzenas pakaļ, satiek aitu un prasa, vai neesot redzējusi kādu meiteni? Aita atbild: "Necik sen, kā paskrēja." Lai tik dzenoties, gan jau panākšot.

Nu viņš skrej un satiek govi un prasa, vai šī nav redzējusi kādu meiteni? Govs atbild: "Nav tālu!" Lai tik dzenas pakaļ. Nu viņš satiek zirgu un prasa, vai neesot redzējis kādu meiteni? Zirgs atbild: "Tepat aiz krūmiem ir."

Nu sumpurnis ierauga meitu piekusušu sēžot ar naudas maku. Kā pieskrien, tā paķeŗ aiz matiem, stiepj uz savu pili un saplosa gabalu gabalos. Bet māte mājā, nevarēdama meitu sagaidīt, no žēlabām nomirst.