10. A. 480. Vera Podis no T. Suša Makašānu pag.

Vīnam zemnīkam nūmy ra sīva un atstuoja meiteņu. Pēc kaida laika zemnīks otkon apprecējas un viņam tagad beja ūtra meita. Pamuotei buorinīte napatyka, jei kotru dīnu syta jū un lomuojas uz veiru, lai jis aizved sovu meitu kaut kur mežā un atstuoj tur.

Veiram koč žāl beja buorinīti, bet pazaklausīja sīvu un aizveda meitu mežā. Tur nūsādinuoja jū un teicja: "Sēd, meiteņ, es drīz atnuokšu pēc tevis."

Labi, meiteņa sād un dzīd. Veras: nu kryumim iznuoca iela golva ar brīsmīgam acim, bez kuojas un bez rūkas. Atveras ari lelas dzeļža durovas. Golva suoka lyugt: "Meiteņ, nuoc īškā un paleidz man, izvuoreit pušdīnu!"

Buorinīte tyuleņ īguoja tur un suoka vuoreit pušdīnas, pēčuok nūmozguoja golvas zūbus, pataisēja gultu un vaicuoja : "Nu tagad varu īt? Es vysu dorbu tev padarēju."

"Labi!" atbiļdēj golva: "ej meiteņ, un par dorbu saņem pūdu naudas."

Buorinīte pajēmja naudu un atguoja sovā vītā un suoka gaidit tāva. Nuokūšā dīnā tāvs atbrauca pazavērt, kas nūtyka ar buorinīti, veras: jei sād mežā un dzīd. Tāvs pajēmja jū un atveda uz sātu.

Pamuotei palyka dusmas, jei posa nūsādynuoja sovu meitu uz zyrgu un aizvedja mežā. Sēd obeji mežā un dzīd. Pamuote veras: golva paruodas un dzeļža durovas. Golva suoka lyugt: "Paleidzīt man pušdīnas izvuorīt!"

Pamuote ar meitu suoka smīt par golvu. Golva sazadusmuoja un apēda jūs. Nuokūšā dīnā tāvs atbrauca pēc jīm, veras mežā, jūs nav, bet tur guļ maiss ar naudu. Veirs pajēmja naudu un atbrauca uz sātu, kur buorinīte jū jau gaidīja. Tai i suoka dzeivuot laimīgi un mīrīgi.