11. A. 480. A. Smagars Līksnas pag.

Vienam vīram nomira sieva un viņš apprecēja citu sievu. No pirmās sievas viņam bija viena meita un pamātei arī bija meita. Pamāte savu meitu ļoti lutināja, bet bārenītei lika strādāt visus gŗūtus darbus. Vienreiz pamāte ļoti sasirdījās uz pameitu un pavēlēja viņu vest mežā. Tēvs nogāja uz mežu un uztaisīja mazu istabiņu, kur meitenei dzīvot. Pamāte nu salika pameitai pārtiku: gaļas vietā koka sakni, speķa vietā akmeni, un miltu vietā piebēra pelnus kulītē.

Tēvs paņēma maisu uz pleciem un aizveda savu meitu uc mežu. Tēvs apsolījās pirmo vakaru atnākt un pavadīt ar meitu pirmo nakti. Pameita iekūra uguni un izvārīja putru. Viss tas, ka pamāte bija ielikusi kulē, bija Pārvērties: koka sakne pārvērtās par gaļas gabalu, akmens Pārvērtās par speķa gabalu un pelni par miltiem. Kad putra bija uz gaida, meitiņa sadzirda troksni pie durvim; domādama, ka tēvs atnācis, viņa droši atvēra durvis. Bet istabiņā ienāca liels pelēks vilks. Meitene ļoti nobaidījās un gribēja bēgt, bet vilks viņu noķēra un prasīja ēst. Meitene uzlika uz gaida Putru un sāka abi ēst.

Te no žagaru čupas izlīda pelīte. Vilks teica: "Dod tai pelei pa galvu."

Bet meitene paņēma kaŗotē putras un atdeva to pelītei. Kad putra bija apēsta, vilks gribēja arī pašu meiteni apēst, bet meitene palika par pelīti un abas salīda žagaru kaudzē. Rītā pelīte Pārvērtās par cilvēku un gāja ar meiteni staigāt. Pelīte lūdza meiteni, lai viņa sasukā šai galvu. Meitene to arī darīja. Pelīte nu, izvilkusi no savas auss kurpītes un zeķītes, atdeva meitenei. Pēc pelīte prasīja, lai salasot šai ogas. Meitene pielasīja ogu pilnas saujas un atdeva pelītei; pelīte izvilka no auss skaistu sarkanu kleitu un banti un atdeva tās meitenei. Meitene apāva kurpes. uzvilka kleitiņu un izskatījās ļoti skaista.

Pa to laiku pa ceļu brauca bagāts kungs; ieraudzījis skaisto meiteni, viņš viņu paņēma par savu audžu meitu. Meitene šķīrās no pelītes un aizbrauca uz kunga pili, kur dzīvoja oti laimīgi.

Te kādu reizi bārenīte gribēja nobraukt uz savu tēvu. Kungs viņai sajūdza labus zirgus un iedeva daudz naudas. Pašreiz pamāte mīcīja maizi un dzirdēja, ka suns rej : "Pārskan, pārbrauc pameita, pārskan, pārbrauc pameita."

Pamāte iziet ārā un redz, ka tiešām ir atbraukusi pameita. Viņa iedod tēvam naudu un atkal aizbrauc.

Pamāte nu liek tēvam vest arī viņas meitu uz to pašu meža mājiņu. Tēvs viņu noved un apsolās vakarā atnākt. Meita vāra Putru. Kad putra jau ir gatava, dzird pie durvim klauvējam, un droši laiž iekšā, jo domā, ka tēvs. Bet durvīs parādās liels pelēks vilks, un prasa ēst. Meitene dod viņam putru. Te izlien no žagaru čupas pelīte. Vilks saka: "Dod tai pelei ar kaŗoti pa galvu."

Meitene arī dod pelītei pa galvu, bet pelīte ielien žagaru čupā. Vilks apēdis putru, apēd arī pašu meitu. Rītā pamāte sūta tēvu uz mežu pēc meitas. Tēvs aiziet un redz tik vairs meitas kaulus. Viņš tos salasa kulē un iet uz mājām. Pamātes suns atkal rej: "Pārskan, pārgrab pamātes meita, pārskan, pārgrab pamātes meita!"

Pamāte nu priecīga skrien laukā saņemt savu meitu. Bet tēvs noliek kuli zemē un nopūšas. Pamāte paskatās kulē un redz tur

savas meitas kaulus. Viņa sāk gauži raudāt un apskaust laimīgo bārenīti.