1. A. 481. Teicējs 65 g. vecs A. Dreizuļs Makašānu pag. Kultūras balss kr.

Vienai mātei bija īstais dēls un padēls. Padēlam bija kuprs mugurā un pamāte to ne acu galā nevarēja ieraudzīt. Katru dienu bārenim bija jāiet ganos un tai pašā laikā vēl jādara citi darbi.

Reiz atkal kuprainais puika gana govis un aitas, un ganīdams pin pamātei grozu. Te uz reizi iznāk no meža liels lācis, pieiet pie puikas un saka: "Palīdzi man krāsni izkurināt!"

Puika arī tūlin paklausa, sameklē mežā malku un sāk kurināt lāča krāsni. Krāsni izkurinājis, puika grib iet pie saviem lopiem, bet lācis viņu aiztura prasīdams: "Ko tu vēlies par savu darbu?"

Puika, baidīdamies, ka lopi kur neaizklīst. sāk tikai raudāt un nevar nekā izrunāt. Lācis atkal prasa: "Saki man, ko tu gribi, es tev palīdzēšu."

Puika raudādams atbild: "Es gribētu, ka es varētu savu kupru no muguras izdziedēt. Pamāte jau tā mani moka ar darbiem, bet kupra dēļ man vēl apsmej . . "

Lācis ir ar mieru un saka: "Es tev palīdzēšu, bet papriekšu tu man izsukā muguru un nomazgā kājas!"

"Labi!" atbild kuprainītis, "es varētu gan to izdarīt, bet man ir bailes lopus atstāt. Ja es pazaudēšu lopus un nesapīšu grozu, tad pamāte mani sitīs."

" Viss būs labi!" saka lācis, "nāc tik man līdza!"

Puika nu aiziet ar lāci uz pirti un sāk viņam mazgāt kājas un muguru. Peŗot lācim muguru, puika uz reiz mana, ka lāča vairs nav, bet viņš peŗ pats savu kupru. Kuprs viņam noiet, turpat priekš acim stāv jauns grozs, pilns ar zelta naudu, un visi lopi ēd mierīgi zāli. Vakarā puika dzen priecīgs savus lopus mājā un izstāsta visu pamātei, ko redzējis un piedzīvojis.

Otrā rītā pamāte grib, lai nu viņas īstais dēls ietu ganos. Īstajam dēlam bija sarkans deguns un māte gribēja, lai šis no tā lūkotu izdziedēties. Tāpat arī māte cerēja dabūt grozu ar zelta naudu.

Īstais dēls ar sarkano degunu nu aiziet ganos, sēd pie saviem lopiem, dzied un pin grozu. Iznāk lācis no meža un liek ganam krāsni kurināt, kur pīrāgus cept. Puika atbild: "Cik tu gudrs! Man jāgana lopi un jāpin grozs!"

Lācis aiziedams nokrīt zemē, sasit sev kāju un lūdz puiku, lai sasienot šim sasisto kāju. Puika nu paņem koku un sāk lācim sist par galvu. Tai brīdī aizskrien viņa lopi, puika sāk dzīties lopiem pakaļ un lācis aizbēg uz mežu.

Visu diena puika izmeklējas lopus, bet nevar nekur atrast. Noguris un novārdzis, viņš vakarā pārnāk mājā, un liekas tūlin gultā. No rīta nu visi redz, ka puikam viena deguna vietā ir tagad divi sarkani deguni. Tā nu viņam jāpaliek neglītam un nabagam.

Padēls turpretī atstāj savu pamāti, aiziet uz pilsētu un dzīvo laimīgi un bagāti.