2. A. 181. Ernsts Birznieks no 50 g. vecas M. Viļumsones Dzirciemā Jkr. III (1893), 68 (30). LP, VII, II, 27, 9, 4.

Gūkganītis ganīja laukā Cūciņas. Atnāk vecs vīriņš un lūdz, lai tas izkurina viņam pirti. Ganiņš atteic: "Vai, tētiņ, man jau jāgana cūciņas."

"Gan es par cūciņām zināšu. Ej tik: izkurini pirtiņu, nodedzini stieģeli sarkanu un izsutini labi mīksti slotiņu!"

Puika aiziet un izdara, kā vecais vīriņš viņam teicis.

"Ejat nu, tētiņ, pirtiņa izkurināta, stieģelis nodedzināts un slotiņas izsutinātas mīkstas jo mīkstas."

"Tad tik vēl nāc un noper manu muguriņu!" "Kur tad cūciņas paliks

"Es par tām zināšu."

Puisēns aiziet, nomazgā un nopeŗ vecam vīriņam muguru, cik labi vien varēdams.

"Vēl man te vienā vietā niez." vecītis rāda ar roku uz muguru. "Noberzē tur ar to sarkano stieģeli.

"Vai, tētiņ, tad jau jums ādiņa satecēs čokurā. Es papēršu vēl tāpat ar slotiņu."

Puisēns pēŗ, pēŗ, apskatās : vecais vīriņš pazudis. Iekams viņš vēl var labi atjausties - nāk visāda manta un nauda pa durvim, pa logu iekšā. Puika nu ir bagāts. Kas nu vairs ies cūkas ganīt? Saimniece redz, ka padēlam bijusi tāda laime, sūta nākošu sestdienu savu īsto dēlu pie cūkām un piekodina, lai tik tas visu klausa, ko vecais liks.

Ja, atnāk arī šo sestdien vecais vīriņš un lūdz lai zēniņš izkurinot viņam pirti, viņš tikmēr paganīšot cūciņas.

"Es tādam vecim kurt pirti !" atsauc pašas dēls, bet tomēr iet - izkurina pirti, izsutina slotiņas, nodedzina stieģeli, tad it rupji uzsauc vecīšam: "Nāc nu, veci, pērties, viss gatavs!"

Vecītis peŗas, puika viņam nopeŗ muguru.

"Bet te vienā vietā man vēl paliekam niez," vecītis rāda ar roku uz muguru, "paberzē te man ar karsto stieģeli!"

Puika kā ķeŗ sarkano stieģeli un grūž vecītim pāri mugurai, tik nočurkst vien: visa āda čokurā. Vecais vīriņš arī pazūd. Puika nu gaida mantu. Un nāk arī pa brīžam pa logu un pa durvim iekšā vizuļodamas, ka čum un kust vien, visvisādas čūskas šņākdamas, dzeloņus izstiepušas. Drīzā laikā pašas dēls noēsts, ka tikai plikie kauli vien palikuši.