13. A. 501. G. Zommers Gulbenē. LP, VI, 993 (2 piez.)

(Mātei bijusi slinka meita, nemaz nevīžājusi vērpt. Viņa sākusi meitu kult. Ķēniņš, gaŗām braukdams, redzējis un prasījis mātei, kādēļ šo kuļot. Māte sacījusi, ka meita tik daudz vērpjot, ka šai nemaz vairs miera nelieko t. Ķēniņš paņem lielo vērpēju līdz un sadod tai ļoti daudz darba. Meita no bailēm tikai raud un nezina ko darīt.]

Ienākušas trīs raganas pie meitas: vienai raganai bijusi liela lūpa, otrai liela kāja, trešai liels īkstis: Raganas teikušas, vai šī

(meita] viņas pieminēšot savā laimes dienā. Meita atteikusi, ka pieminēšot līdz mirstamai stundiņai, bet lai tikai palīdzot savērpt. (Tā nu arī trīs raganas savērpušas visu, kas bijis uzdots.] Meita uzdevusi raganas par savām māsām [un uzlūgusi tās uz kāzām]. Kāzās ķēniņš vaicājis, kāpēc viņas māsas izskatoties tādas savādas. Meita teikusi: "Pirmai lūpa ir liela no dzijas laizīšanas, otrai kāja ir liela no ratiņa mīšanas, trešai īkstis ir liela no dzijas spaidīšanas."

[To dzirdēdams, jaunais ķēniņš vairs nav devis savai sievai nekāda vērpjama darba.]