10. A. 502. V. Zacharska, no J. Yšteles Rozentovas pag.

Vīnam kēniņam beja treis dāli. Kēniņa duorzā nakti nazkas staiguoja un zoga uobūļus. Vīnu reizi kēniņš sadūmuoja, ka vajag sorguot un syutīja sovu vacuokū dālu sorguot pyrmū nakti. Vacuokais dāls sorguoja, bet nikuo nasagyva un naredzēja. Ūtrā naktī aizguoja vyduskais dāls. Jis ari taipat nikuo nasagyva.

Trešā naktī g'uoja sorguot jaunuokais dāls. Tys pajēmja viervi, pīsēja pi tuos uobeļnīcas, nu kuras kotru nakti zoga uobuļos, bet ūtru vierves golu pīsēja sev pi kuojas un lykuos gulēt, kab nikas juo navarēja īraudzēt. Taišņi pusnaktīs suoka jū raustīt pi kuojas. Jis tyuleņ pasacēļa, pajēmja blisi rūkā un gribēja šaut zagli, bet zaglis suoka prasīt kēniņa dālu, kab jis juo našautu, bet pajemtu dzeivu. Kēniņa dāls paklausēja tū zagli, pajēmja ar sev, atvedja uz sovu sātu un paruodīja tāvam un muotei. Kēniņš izpīdja tū zagli kambarī, lai jis tī sēd, bet pats pīdarīja ols un aizbraucja vīsu sauktu.

Kēniņa jaunuokais dāls pīguoja pi tuo kambara un īraudzīja tur zagli. Zaglis suoka prasīt, kab jis jū izlaistu nu ituo kambara uorā un juo vītā pasādynuotu treju godu uozīti. Kēniņa dāls, ilgi nadūmuodams, nūzoga nu muotes atslāgas ituo kambara, atslēdzja un izlaidja uorā tū zagli un juo vītā pasādynuoja treju godu uozīti.

Kad pi kēniņa pībraucja daudz vīsu, tad jis gribēja paruodīt vīsim jaunuokuo dāla sagyutū zagli. Kad kēniņš atslēdzja kambari, jis īraudzēja treju godu uozīti. Nu lelom dusmem kēniņš gribēja nūcierst sovu sīvu ar zūbynu, bet jaunuokam dālam tyka žāl muotes un jis pīsaruna sovam tāvam, ka jis izlaidja uorā zagli un juo vītā īvylka treju godu uozīti. Sasadusmuoja kēniņš uz sova dāla, bet nūsist jū jam bja žāl un jis socīja sovim kolpim, kad jī aizvastu juo dāIu uz lelu mežu un tī jū nūnuovātu.

Kolps pajēmja kēniņa jaunuokū dālu un aizvedja uz lelu mežu. Mežā kolpam beja žāl nūnuovēt jū un jis palaidja jū dzeivu runuodams: "Ej, kur gribi, bet uz sovu sātu tu naej, tad tevi tāvs nūsiss un man ari byus nuove par tū, ka es tevi palaižu dzeivu!"

Tai kolps atsasveicynuoja ar kēniņa dālu un aizguoja un sātu, bet kēniņa dāls aizguoja pi tuo pat zagļa un ar jū dzeivoj boguots un valdej par vysu pasauli.