1. A. 503. D. O zo1iņš Jaun - Rozē. I.P, V, 147 (46, 32).

Kāds puisis ieraudzījis veci pie akmeņa guļam un uzsaucis: "Veci, celies, pērkons nāk, lietus līst!"

Vecis uzlēcis, izcēlis kaklu gaisā: jā, nāk gan pērkons, bet vēl tālu. Nu vaicājis puisim: "Ko vēlies par to labumu, ka pamodināji?" "Ko 1ai vēlos, pats nezinu!"

"Klausies, tad teikšu ko! Tevi nākamu rudeni nodos zaldātos, tu ietiksi jātniekos, un tur būs avots, kur zirgus dzirdināsi. Ja tev nu kādreiz ietīkas ar mani vēļ satikties, tad ievaicājies avotam: "Vai Greizais mājā?" - tūlin būšu klāt un palīdzēšu, kur vien varēšu."

Labi, tā paliek. Un puisi tai rudenī patiesi nodeva zaldātos, arī jātniekos tas ietika. Reiz puisis no gaŗa laika atminējies veča vārdus un joku pēc ievaicājies arī avotam: "Vai Greizais mājā? "

Tūlin toreizējais vecis pabāzis galvu no avota un smējies : "Vadzi, nu tu notrāpīji derīgu brīdi, mani saukdams. Rītu tavam brālim kāzas, tu laikam to nemaz nezināji? Tādēļ -- vai gribi kāzās nokļūt?"

"Gribētos gan!"

"Labi !" vecais izlēcis no avota un iesvilpies. Tūlin no avota izrāpies jauns puisis - tas. bijis velna puisis. Ko gribot?

"Paliec tu tās pāri dienas šim puisim vietā; bet tā tu uzvedies, ka tevi nepazīst."

Tas aizgājis. Nu vecis otrreiz iesvilpies. No avota izrāpies otrs puisis: ko gribot?

"Cik žigls esi?"

"Kā vējš!" puisis atbildējis.

"Neder! ej mājā gulēt!" vecais sirdījies un iesvilpies trešo reizi. Izrāpies cits puisis: ko gribot?

"Cik žigls tu esi ?" "Kā izšauta lode!"

"Neder! ej mājā gulēt!" vecis uzsaucis un iesvilpies ceturto reizi. Nu izrāpies tāds puisis kā ugunis: ko gribot?

"Cik žigls tu esi?" . , Kā cilvēku domas!"

"Tu deri! Paņem šo cilvēku pa muguru un aiznes pie viņa brāļa. Kad viņš būs izkāzojies, tad atnes atkal atpakaļ!"

Puisis nu uzrāpās velna puisim mugurā un nedabūja ne apskatīties - jau klāt. Un nu tik priecīgi, tik priecīgi visi mājinieki, ka ne izteikt.