3. A. 503. P. Š. no P, Dankas Raunā.

Viens zaldāts dienējis tālu tālu krievos. Reiz viņš dabūjis no mājas ziņu, ka viņa brālis precēšoties un tā kā jau rītu būšot kāzas. Arī zaldātam gribētos būt tanīs kāzās un viņš izsaucies: "Ak, tu, velns, kad es ar' tiktu uz brāļa kāzām!"

Tūlin arī ieradies velns un prasījis zaldātam: "Vai gribi uz brāļa kāzām braukt?"

Zaldāts atbild: .,Gribu gan, bet nevaru." "Ja es tev palīdzu, tad tu vari tikt."

"Līdz mūsu mājai jau ir vairāk kā tūkstoš veršķu." "Par to nekas, es likšu tevi aiznest."

Tad velns saucis pirmo palīgu, bet to nosmādējis par lēnu. Tāpat arī otrs viņam vēl nebijis pa prātam. Trešais nu bijis diezgan ātrs un tas viņu aiznesis gluži neilgā laikā uz brāļa māju. Brālis un citi radinieki nu bijuši ļoti priecīgi, ka arī tālais brālis atnācis uz kāzām. Tā nu dzēruši kāzas trīs dienas, bet trešā dienā zaldātam bijis jāsteidzas atkal atpakaļ uz sava dienasta vietu. Velns bijis pieņēmis viņā izskatu, apģērbis viņa drēbes un neviens nezinājis, ka zaldāts izceļojis par to laiku tādu lielu ceļa gabalu.