Mirušā gars parādās savam brālim.

1. A. 508. J. Bankins "Šis un tas" I, 1872. 51.

Mednieks vakarā, no slokām nākdams, ierauga par gabalu uguni kurinājam. Pie ugunskura danācis, redz tur lielu vīru stāvam. Mednieks saka: ,,Lab' vakar'!"

Šis atbild: "Paldies, brāl'!"

,,Ak, kas tu man tāds par brāli?'` mednieks sadusmojies atteic. Tad viņš vēl piebilst: "Man ļoti slāpst, vai tev kas nav ko nodzerties?"

"Kāpēc ne, brāl', dabūsi tūlin," stāvētājs atbild.

Mednieks, gluži errīgs palicis, šim atteica: "Paliec nu ar savu brāli mierā,. gadā man tik ko nodzerties!"

Ugunskuris aiziet un pēc kāda laiciņa atnāk ar pillu ķipu misas, kas vēl tik kūpēja misas. "Še, brāl', dzer tik! Tā mana paša."

"Ka tevi piķis! ko tu arvien te brāļo? Vai es tev kāds brālis?. mednieks itin dusmīgs tam atbild.

"Tu tiešām mans jaunākais brālis," viņš atbild, "jo mūsu māte vēl ir dzīva; kad es piedzimu, tad viņa mani nožņaudza, mana dvēsele gan tika vellam, bet ne pavisam, tikai uz īsu laiku vien; man cits nekas nav jādara. kā tik iknaktis vienu stundu ap pusnakti še uguns jākurina un jāžāvē vellam naudas skaste. -Bet tas ilgi nebūs, jo redzi kādu dienu mazs debestiņš nāks un pērkons nospers mūsu māti, un viņu aizraus mūžīgā soģa priekšā; viņa tiks pazudināta ellē, bet es nākšu debesīs; es pats biju bez grēkiem un līdz šim vellam tikai par ķīlām. Tāpēc uzklausi labi, ko tev teikšu: kamēr mēs tur stāvēsim tiesas priekšā, tamēr tev vaļa šo naudas lādi izņemt; ņem droši, &127;par to tev nekas nekaitēs! - Tagad man jāiet, jo pulkstins ir divpadsmit un mana stunda pagalam."

Stāvētājs pazudās, ugunskurs izdzisa un mednieks steidzās prom uz savām mājām. Un justu pēc desmit gadiem, tai pašā dienā un stundā, kad šī negantniece savu pirmdzimušo bija nogalinājusi, pērkons viņu nospēra. Mednieks steidzās turp uz to vietu, kur nauda toreiz žāvējusies, paraka drusku un atrada lielu naudas skasti. Zināms, viņš to izņēma, aizveda uz māju; tad taisīja bēres un apglabāja savu māti.