2. A. 508. R Vulfs Ūziņos. LP, VI, 227 (30, 19).

Vēlā vakarā medinieks ierauga meža malā pie ugunskura vīru. Pieiet klāt: lai dodot uguni pīpi iesmēķēt! "Še, brāl!" svešais atbild. ""Kas es tev par brāli? Kā tu mani tā sauc? Man nemaz brāļa nav." "Ir! Es pats esmu tavs brālis. Mūsu māte mani mazu nozūmēja un atdeva manu dvēseli velnam uz zināmu laiku. Kad mani gadi būs nokalpoti, es būšu brīvs, bet tad māte ies Dieva tiesas priekšā. Nāks pērkonis un nospers māti. Un kamēr tas viss notiks, esi tik labs un paņem šo naudas lādi, ko te sargāju. "To teicis, vīrs pazuda. Gadu vēlāk pērkonis tiešām nospēris medinieka māti.