4. A. 508. Maksims ar skolotāju Pelēko Āraišos. LP, VII, 1, 451 (2, 4b, 4).

Viens mežsargs, pa mežu staigādams, noguris un nolicies gulēt. Tik ko aizmidzis, viens modina augšā: "Brāli, celies, celies!" Mežsargs atsaka: "Man nav neviena brāļa". "Kā nu nav?" modinātājs apgalvo, "es esmu tavs vecākais brālis. Apakš tavas klēts pamata akmeņa atradīsi manus kaulus. Esmu še pielikts pie grūta darba: man jāsargā pie tās un tās egles naudas pods. Izņem to podu, tad būšu atsvabināts. Bet kad tu ņemsi, tad nāks pērkona debess; tik_ ai nebīsties no pērkona, tev nekā nedarīs, bet mani nospers!" Labi! gājis. Tiklīdz podu izņēmis, tad pērkons spēris, ka viss mežs ugunīs laistījies. Mājā arī kauliņus atradis apakš klēts akmeņa. Paglabājis tos kā pienākas un nu mežsargam dzīve brīnum plaukusi.