7. A. 508. Līksnā pie Daugavpils J. Sproģis Brīvzemnieka 32 (2). LP, VII, I, 449 (2, 4b, 2).

Reiz braucēji no Līksnas pagasta braukuši gar Koknesi un apstājušies Lielā kroga. Bijusi jau nakts. Braucēji, zirgus sakopuši, nolikušies gulēt katrs uz sava vezuma. Tikai viens braucējs nevarējis iztūļāties, tas vēl tur dauzījies apkārt. Jau bijis ap pusnakti. Nu viņš aizdedzinājis sveci, nosēdies uz vezuma un ēdis vakariņas. Te piepēši pieradies viens cilvēks tam klāt, sacīdams: "Labvakar, brāl!" Braucējs iesākumā tā kā sarāvies, bet tamēr atteicis: "Kas es tev par tāda brāli esmu? Nemaz nepazīstu tevi!" Bet svešais atbildējis: "Jā, tu esi man patiesi brālis! Tava māte mani mazu nozūmēja un tagad esmu nolikts Kokneses pilī par naudas sargu. Šai amatā man jāpaliek, kamēr māte mirst, tad viņai būs jāstājas manā vietā. Bet es, ieraudzījis tevi teitan atbraukušu, iedomājos kautkādu labumu tev piešķirt. Mans kungs šodien mājā nava, viņš aizkūlās kārtis spēlēt. Esmu brīvē šodien. Tādēļ iesim uz pili! Bet vai tev nebūtu kautkāds maišelis pie rokas?" "Jā, ir gan - zirgu auzu maiss !" braucējs atteicis. "Nu labi, tad ņem to pašu maisu! Abi iegājuši pilī. Viņa ļaunais brālis tūliņ to ievedis taisni lielajā pagrabā. Apskatījies -- mans Dievs! - kas tur mantas! vesels apcirknis. Nu ievedējs teicis braucējam: "Turi savu maisu!" Ņēmis, iebēris maisā īsti papilnam naudas. Pēc tam izvedis no pagraba un pavadījis līdz krogam atpakaļ. Tikai to ceļā cieši piekodinājis: "Te tu nemaini šo nozudu, ne šai krogā, ne arī Stūŗalejas krogā. Šais krogos mans kungs bieži iet kārtis spēlēt un ja viņš varbūt savu naudu pamanītu, tad posts man, posts tev." Līksnas braucējs tā darījis, kā izmīcīts: nemainījis naudu ne vienā, ne otrā krogā. nedz arī rādījis kādam to. Palicis. kā pats stāstīja, bagāts cilvēks.