10. A. 508. E. Krastiņš Varenbrokā, Folkloras krātuvē.

Viens jauns zēns laukā aŗ, iznāk no krūmiem jaunskungs un saka: "Dievs palīdz brāl!" Šis atbild: "Paldies par Dievpalīgu, bet brālis tu man neesi, jo es esu mātei viens pats dēls. Šis saka: "Tu nezini, es esu tavs brālis, jo māte man: dzemdēdama nožņaudza. Un tagad es vaktēju pie tās eglītes naudu. Es tev, brāl, labprāt viņu atdotu, bet tagad nevaru. Tev būs kāzas - vai lūgsi mani kāzās?" "Jā, kad tu mans brālis esi tad lūdzu." "Zini, brāl, māte drīz mirs tad viņai būs jānāk naudu vaktēt un tad arī mans laiks būs beidzies. Tai laikā, kad mēs pārmainīsimies, es tev došu ziņu, tad tu varēsi to naudu saņemt." Pienāca kāzudiena. Atbrauca kāzinieki no baznīcas, sēstas aiz galdiem maltīti ēst, bet māte strādā pa kukņu. Brūtgāns skatās: brālis sēd sānos, bet citi viņu neredz. Brālis saka: "Skrej nu pēc naudas pakaļ, un ir laiks! Kad nāksi ar naudu atpakaļ, tad tu ko redzēsi." Brūtgāns tūlin skrējis uz to vietu pēc naudas. Paņēmis naudu, nāk atpakaļ, un redz, ka velns, māti padusē pasitis velk uz egli projām. Piegājis pie egles, velns saka: "Ak, es to atlaidu par ātru, nauda jau paņemta. Es tev nolikšu citu naudu vaktēt." Atnācis brūtgāns uz māju. skatās: visi kāzinieki raud, ka mātei kukņā mirusi. Mirušais brālis pieiet pie dzīvā brāļa un saka: "Vai tu redzēji, kur māti pat' grēkiem aiznesa? Tagad es esu brīvs. Dzīvo vesels!"