13. A. 508. H. Skujiņa, Andrs Ziemelis, no 52 g. veca J. Gaiļa Aumeisteŗos

Četri vīri aizjāši pieguļā. Šie nu palaiduši zirgus, lai ēd. un paši pie lielas siekstas sakurināši uguni. Nu pieguļnieki sildīšies un plāpāši. Bet te uzreiz redzēši, ka no siekstas apakšas iznāk smuks jaunc cilvēks. uņ tā ap divdesmit gadu vecs un saka: "Vai, kāpē jūs uz manas mājas kurinait uguni?" Pieguļnieki brīnēšies un sacīši: "Te jau sieksta vie ir un nekādas mājas nau." Bet jaunais cilvēks pastāvēš, ka tā sieksta jau esot šā māja, un sācis stāstīt, ka šis pats esot meitas bērnc. Šo mazu māte esot nožņaugusi un pabāzusi zem šitās siekstas un tur nu esot šā māja. Tas esot jau labi ilgi apakaļun tagad šim jau esot divdesmit gadu. Šim te būšot jāpaliekot tik ilgi, kamēr šā māte vē dzīvāšot. Ka šī mirīšot, ta šis tikšot prom un ta nākšot māte šā vietai. Nu pieguļniekim ar palicis nelabi ap dūšu. Šie nodzēsuši uguni un aizgāši no siekstas un sakurināši citā vietā uguni. Jaunais cilvēks ar tūlī uzvietas pazudis